1.PENITENCIĀRĀS ZINĀTNES PRIEKŠMETS, UZDEVUMU UN METODES
Kā radusies penitenciārā zinātne:
Penitentio (lat.) – grēku nožēlošana. Vēsture – grieķu un latīņu;
Sodam ir iebiedējošs raksturs, kurs vērsts pret personu, kas izdarīja n.n. un pret pers., kas vēl varētu izdarīt n.n. Soda iebiedējošais raksturs izpaužas: Taliona princips (atriebība – aci pret aci…); atpirkšanās no nozieguma; inkvizīc., cietums ka iepriekšējā ieslodz. vieta.;
Sākumā cietumi bija kā iepriekš. Ieslodz.vieta, kur noziedznieki sagaidīja nāvessodu. Cietums kā brīvības atņemšanas vieta nepastāvēja, jo uzskatīja, ka tam nav efekta. Soda mērķis – atmaksa par nodarīto ļaunumu;
Pirmais cietums, kur bija renocializācija (samaksā un atbrīvojies), jo uzskatīja, ka smags darbs vienīgais labo cilvēku, tika izveidots 1595.g. Amsterdamā. Te – tikai vīrieši. Šajā cietumā parādās labošanas ideja (caur smagu darbu). 1553. Anglijā pirmais darba nams klaidoņiem.1603. – “Separātais pārmācības nams”. Te bija turīgu vecāku nepilngadīgi zēni, ko ievietoja pēc vecāku vēlēšanās, nevis nozieguma izdarīšanas. Audzināja caur stingru režīmu un darbu, par uzturu maksāja vecāki. 1597.g.Amsterdamā, sv.Urzulas klosterī – pirmais sieviešu cietums, mazākais termiņš ir 10 gadi, bet pārsvarā – mūža ieslodzījums. Sievietēm lika vērpt (vērpēju nams). Tas bija Apgaismības laiks un šie Amsterdamas cietumi bija vienīgie, kur centās labot un pāraudzināt. Pārsvarā cietumos lika, lai atmaksātu par nodarīto ļaunumu.…
