Špikeris par Latvijas augsnēm

Pushidromorfās jeb sezonāli mitrās augsnes
-sastopamas kur uzkrājas īslaicīgi stāvoši virsūdeņi vai arī vidēji dziļi gruntsūdeņi. reljefa pazeminājumos un līdzenumos ar vāji izteiktu ūdens noteci, kur augsnes blīvums neļauj ūdenim iesūkties augsnes dziļākajās kārtās. LV apmēram vienu trešo daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. visvairāk Piejūras zemienes un Austrumlatvijasaugšņu rajonos. veidojušās velēnošanās, glejošanās, podzolēšanās un citu augsnes veidošanās procesu ietekmē. nozīme ir augsnes dziļāko horizontu sablīvēšanai un augu barības vielu krājumiem augsnē,bojātām nosusināšanas sistēmām. palielināts organiskās vielas saturs augsnes virskārtā, salīdzinot ar automorfām augsnēm un glejošanās procesā izveidojušies glejotais vai gleja horizonti.
Pushidromorfās augsnēs var būt šādi glejošanās veidi:
-apakšējā jeb gruntsglejošanās, kas rodas periodiska vai pastāvīga sekla gruntsūdens līmeņa ietekmē;
-virsējā klejošanās, kuras cēlonis ir mazūdenscaurlaidīga augsne vai tās atsevišķi horizonti, kas izkavē virsūdeņu filtrāciju;
-pseidoglejošanās jeb kontaktglejošanās, ko visbiežāk var novērot uz divdaļīgiem cilmiežiem, kuru apakšējā daļa ir blīvāka (putekļains smilšmāls, māls);…