Apģērbs – kur nu vēl citur, kā vien Holivudas pasākumos skaisti saposušās dāmas kļūst par latviešu meiteņu elkiem un pielūgsmes objektiem, pēc kuru ģērbšanas stila tad arī mūsu dāmītes sapošas, lai izietu ielās. Tagad, tuvojoties ziemassvētkiem, Latvijā jau daudzus gadus ir tradīcija – pirms svētkiem tiek pārraidīta filmu sērija „Viens pats mājās”, kur aiz Ziemassvētku motīviem mazs zēns aizstāv savu ģimeni un māju, pretojoties zagļiem. Bet kā tad ar mūsu pašu svētku filmām, piemēram, „Ziemassvētku jampadraci”? Bērni aizmirst par latviešu tradīcijām un kultūru.
Kultūras imperiālismam ir lieli mīnusi – mēs pārņemam lietas, par kurām mums varbūt nav ne jausmas, bet mums tās patīk un mēs tās atbalstām. Mēs atražojam dažādas lielo tautu idejas, pieņemot tās kā savējās, pat, ja tās kļūst stīvas un neprofesionālas, radot „vientiesīgā latvieša” iespaidu. Paradokss – mēs labāk pārzinām citu kultūru, nekā savējo.
Tomēr, mēs sevi arī pilnveidojam un nepretojamies neizbēgamajam. Varbūt citu tautu tradīcijas paspilgtina mūsu ikdienu un mēs kļūstam globālāki, vairāk atpazīstami citiem. Nevaru droši teikt, ka kultūras imperiālismam ir laba vai izteikti slikta ietekme. Kā katrai lietai, arī tam ir savi plusi, savi mīnusi.
…