Starpmorēnu jūras nogulumu augu makroatliekas jūras stāvkrastā pie Ulmales

Pētnieku domas par nogulumu vecumu ir dažādas un daudzveidīgas (nogulumi veidojušies Holšteina interglaciāla un pēc tā sekojošā leduslaikmeta laikā, Ēma interglaciāla, Vislas leduslaikmeta dažādos etapos; ir arī vēl citi vērtējumi).
Pirmās paleokarpoloģiskās augu atliekas no Ulmales jūras nogulumu slāņkopas izdalījis V. Stelle Sārnates griezumā (Meirons Z., Straume J., 1979). Vēlāk pētīti 144 dažāda apjoma paraugi no 18 urbumiem un 3 atsegumiem. Urbumos ievāktie paraugi neliela apjoma (~5dm3), tāpēc arī izdalīto makroatlieku saturs samērā nabadzīgs. Atsegumos katra izskalotā parauga apjoms ~ 1m3, kas dod iepēju iegūt pilnīgāku priekšstatu par floru, ko satur pētāmais slānis.
Kopumā jāatzīmē, ka visu pētīto griezumu karpoloģisko atlieku kompleksi ir alohtoni. Par to runā jaukts floras sastāvs (vienlaikus sastopami dažādu augu valsts tipu un dažādu augteņu augu atliekas: aukstumizturīgi tundras augi un siltummīloši interglaciāla optimumam raksturīgi augi; mezotrofu, eitrofu un distrofu ūdenskrātuvju augi), noapaļoti koksnes fragmenti, arī sēklas noapaļotas, tās bieži vien fragmentāras, bojātas. …