Kopuzņēmums – Kopuzņēmuma veidošana atšķiras no eksporta ar to, ka kompānijas apvienojas ar kādu ārvalstu partneri, lai realizētu preci ārzemēs. Tiek izšķirti četri kopuzņēmumu veidi:
Licenzēšana - uzņēmums slēdz vienošanos ar licences saņēmēju ārzemju tirgū. Par noteiktu maksu licences saņēmējs nopērk ražošanas tehnoloģijas tiesības, preču zīmi, patentu, komercnoslēpumu vai ko citu uzņēmumam vērtīgu. Tādejādi uzņēmums gūst piekļūšanu ārzemju tirgum ar minimālu risku, bet licences saņēmējs iegūst savā rīcībā jau esošu ražošanas tehnoloģiju, labi pazīstamu produktu vai tā nosaukumu, kas nozīmē, ka uzņēmumam nav jāsāk viss no nulles. Piemēram, Pilkington licenzē ārvalstu stikla ražotājus izmantot uzņēmuma īpašo stikla ražošanas metodi. Tas ir izdevīgi, jo šādā gadījumā produktu ir grūti eksportēt to trausluma dēļ.
līgumu ar ārzemju ražotāju par tās produkcijas ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Kā trūkumu šai metodei var minēt samazinātu kontroli pār ražošanas procesu un samazinātus potenciālos ienākumus no ražošanas, taču kā pozitīvais jāmin iespēja ātri sākt ražošanu ar mazāku risku.
kopēja pārvaldīšana - nozīmē uzņēmuma apvienošanos ar ārzemju investoru ar mērķi izveidot vietējo uzņēmumu. Šajā gadījumā uzņēmuma var iegādāties kāda ārvalstu uzņēmuma daļu vai arī abas puses var vienoties par jauna uzņēmuma veidošanu. Tomēr šādam pārvaldīšanas veidam var būt trūkumi, proti, partneriem var rasties domstarpības sakarā ar investīcijām, mārketingu vai citos jautājumos.
Franšīze – speciāla privilēģija, komercpilnvarojums, tiesība, ko valsts iestāde vai uzņēmums piešķir kā atļauju personai, lai tā būtu pilnvarota nodarboties ar kādu saimniecisku, ražošanas, sagādes, tirdzniecības pakalpojumu un tamlīdzīgu darbību.
…
