Starptautiskā Valūtas fonda darbības analīze Latvijā

Ievads

Pirms četrpadsmit gadiem, atgūstot neatkarību, Latvijai bija nepieciešama palīdzība, lai radītu likumdošanu, attiecīgos instrumentus un praksi pārejai uz tirgus ekonomiku. Kopš 1992.gada Latvija ir tiesīgs Starptautiskā Valūtas fonda dalībnieks. SVF viens no pirmajiem sāka sniegt palīdzību valsts izdevumu politikas un to vadības jomā, nodokļu un muitas politikā un to vadībā, komercbanku uzraudzībā, monetārās politikas un centrālās bankas darbības organizēšanas jomā, kā arī valsts maksājumu bilances un statistikas jautājumos. Rīgā tika atvērta pārstāvniecība, un fonds kļuva par būtisku padomnieku, palīdzot Latvijai atgriezties starptautiskajā apritē. Latvija izmantoja SVF aizdevumus. Kopš 1999. gada beigām Latvijas kvota SVF no sākotnējiem 91.5 milj. SDR palielināta līdz 126.8 milj. SDR, kas veido 0.06% no SVF kopējās kvotas. Latvijā veiktās ekonomiskās reformas tika novērtētas kā ļoti veiksmīgas, tāpēc 2003. gadā Latvija un SVF pārgāja uz tādām pašām attiecībām kā valstis ar stabilu ekonomiku, tas ir ar Valūtas fondu notiek, divpusējas konsultācijas par valsts stāvokli ekonomikā. 2004. gadā Latvija atmaksāja pēdējos fonda aizņēmumus un gada beigās SVF pārstāvniecība tika slēgta. Latvijai, kas cenšās uzturēt stabilitāti ekonomikā nākotnē aizvien aktuālākai būtu jākļūst nepieciešamībai saskatīt pasaules globalizācijas tendences valstu tautsaimniecībā , jo tās kļūst arvien atkarīgākās viena no otras. Tas nozīmē, ka vienā valstī īstenotā ekonomiskā vai finanšu politika var ietekmēt citu valstu vai pat reģionu attīstību un kā fakts ir svārīgi saprast, ar kādām problēmām saskaras ekonomika citās valstīs. …