Starptautiskā Kopiena, tās struktūra
Starptautiskās tiesības ir st.tiesību subjektu radīto st.tiesību normu kopums, kas nosaka valstu un citu starptautisko personu tiesības un pienākumus, to savstarpējās attiecībās un to piederību pie Starptautiskās Kopienas. Vairāku valstu saime – Starptautiskā Kopiena – mērķtiecīgs veidojums. Šajā kopienā tās dalībnieku savstarpējās attiecības regulē atzītas obligātās tiesību normas, kas nosaka katra atsevišķa starptautisko tiesību subjekta varas robežas, savstarpējās sadarbības un līdztiesību parametrus, un starptautiskās sadarbības mērķus un robežas. Starptautisko kopienu veido valstis, valstīm līdzīgi veidojumi, starpvaldību organizācijas. Tās ir visas ANO dalībvalstis (192), mazās valstiņas – Andora, Monako, Lihtenšteina, Vatikāns, kā arī fiziskas personas ar starptautiskajās tiesībās noteikto statusu cilvēktiesību laukā. ST nodrošina valstu Kopienas intereses: mieru un drošību, starptautisko sadarbību politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras jautājumos. Arī Latvijas Republika kopš 1991.gada augusta ir pieņemta Starptautiskajā Kopienā kā suverēna valsts ar līdzīgām tiesībām un pienākumiem.
Starptautiskās tiesības, to sistēma
Starptautiskās tiesības ir normu un vispārīgi piemērojamu principu kopums, kas regulē valstu un starptautisko organizāciju uzvedību un attiecības savā starpā. ST tiek dēvētas arī par „tautas tiesībām”. ST var iedalīt : starptautiskās publiskās tiesības un starptautiskās privātās tiesības. Var iedalīt: universālas (vispārējas) un reģionālas....kā arī iedala pēc st.tiesību normām: vispārējas normas un speciālas normas. ST saturs ir tiesības un pienākumi. ST mērķis – miers, drošība un labklājība. ST funkcijas: 1) stabilizējoša – nodrošina un noregulē jau esošo tiesisko kārtību; 2) radoša - normas veido jaunas attiecības un jaunus st.tiesību subjektus. ST raksturīgākā pazīme – tā ir pamats starptautiskai tiesiskai kārtībai un tās ir obligātas visiem st.tiesību dalībniekiem, kas tās atzinuši par sev juridiski saistošām. ST tiesību sistēma : st.publiskās un st.privātās tiesības; subjekti, attiecības starp subjektiem, uzvedības noteikumi. Valstis ir savstarpēji saistītas un lielā mērā atkarīgas viena no otras, tās pasaules telpā veido dažādas attiecības – starptautiskās attiecības. Šo attiecību sistēma regulē ST tiesības.
Starptautisko tiesību objekts, priekšmets
Ar tiesību objektu jāsaprot tas, uz ko vērstas tiesisko attiecību subjektu tiesības un pienākumi, viss tas sakarā ar ko puses veido tiesiskās attiecības. Starptautiskajām attiecībām ir raksturīgs tas, ka valstis pašas nosaka ST tiesību objektu. ST tiesību objekts varbūt nostiprināts kā starptautisko tiesību paraža, tā arī starptautiskajā līgumā. ST tiesību objekts ir visi materiāla un nemateriāla rakstura jautājumi, darbība un atturēšanās no rīcības, par ko valstis stājas starptautiskajās tiesiskajās attiecībās. Tātad ST tiesību regulēšanas objekts ir starptautiskās attiecības. ST tiesību priekšmets ir pašas ST tiesiskās attiecības. Ar ST tiesību priekšmetu tiek saprastas tādas ST attiecības, kuras veidojušās ST tiesību subjektu tiesību un pienākumu realizācijas procesā.
Starptautisko tiesību un nacionālo tiesību savstarpējās attiecības
ST tiesību sistēma un nacionālo tiesību sistēma ir pastāvīgas tiesību sistēmas, tomēr tās nav pilnīgi izolētas viena no otras – tās atrodas pastāvīgā mijiedarbībā un saskarē: 1) valsts iekšējo tiesību normu ietekme uz ST tiesību normu rašanās procesu un to saturu; 2) ST tiesību normu ietekme uz nacionālo tiesību rašanos, grozīšanu un piemērošanu, un darbību iekšējās attiecībās; 3)ST tiesību normu tiešais spēks u piemērošana valsts iekšējo attiecību sfērā; 4) tiesību normu piemērošana iekšējo un starptautisko tiesību normu nesaskaņu gadījumos. …
