1.Starptautiskās tiesības kā specifiska tiesību sistēma
Starptautiskās tiesības ir īpaša pastāvīga tiesību sistēma, kas būtiski atšķiras no atsevišķu valstu tiesību sistēmas. Starptautiskās tiesības ir starptautiskās sistēmas apakšsitēma.
Starptautisko sistēmu veido: 1)subjekti, 2)attiecības starp subjektiem, 3)uzvedības noteikumi.
Starptautisko tiesību specifiskās īpašības: 1)galvenie subjekti ir aktīvās un neaktīvās valstis, 2)subjekti ir suverēni līdztiesīgi, 3)starptautiskajām tiesībām nav raksturīgas tādas izpildes un tiesu institūcijas kā valstīm.
Starptautisko tiesību sistēma ir savstarpēji saistītu starptautisko normu kopums, kurām ir savi principi, kuras sadalās tiesību institūcijās un apakšnozarēs, kuras veido starptautisko tiesību normas.
2.Gūstekņu un ievainoto aizsardzība
1949,gada Ženēvas konvencija
Kara gūstekņus nedrīkst nogalināt, spīdzināt, sakropļot, izdarīt ar viņiem medicīniskus un zinātniskus eksperimentus, iebiedēt vai pazemot to cieņu, kā arī konfiscēt priekšmetus.
Karagūstekņiem ir tiesības uz to personības un goda cienīšanu, viņi atrodas pretinieka valdības varā un tā sedz izdevumus par viņu uzturēšanu. Karagūstekņi jāizvieto nometnēs, kurās apstākļi nav sliktāki par pašu karaspēkam tajā paša rajonā. Karagūstekņiem jāievēro vietējā likumdošana, kas ir spēkā gūstā turētājas valsts armijā.
Karagūstekņiem jāatļauj sarakste ar ģimeni un paciņu saņemšana.
Ar ievainotiem aizliegts:
1)izdarīt medicīnskus un zinātniskus eksperimentus;
2)ņemt no viņiem audus un orgānus;
3)slepkavot, sakropļot, nežēlīgi apieties;
4)tiesāt un pielietot sodus bez iepriekšēja tiesas sprieduma.…