”Aukstais karš” bija viens no pēckara pasaules noguruma un pēdējo spēku pielietošanu faktoriem, tāpēc, ka pēc Otras pasaules karas valsti no pēdējiem spēkiem mēģināja nostiprināt un noteikt savas pozīcijas, lai nodrošināt savu darbību un nostāju starptautiskajā arēnā. Šī kara laikā valstis īstenoja gan jaunu ieroču izstrādāšanu – atombumba, gan spiegošana, gan ideoloģiska cīņa un savu interešu nežēlīga pašnoteikšana. ”Aukstā kara cēloņi ir sekojošie: 1. Padomju Savienība ieguva un mēģināja vēl vairāk ietekmēt uz visu Austrumeiropu; 2. varas vākumu pēc tā kad Lielbritānijas un Francijas ietekme bija ievērojami samazinājies, bet Vācija cieta sakāvi, par dominējošiem valstīm kļuva Padomju Savienība un ASV; 3. nesaskaņas Vācijas jautājumā ir noveduši pie Vācijas sašķelšanas un vēlāk četras Rietumu okupācijas zonas Vācijā kļuva pazīstamas kā Federatīvā Republika.
”Auksta karā” laikā pastāvēja divas pretrunīgas valstis, kuri arī tolaik kļuva par noteicošiem ASV un PSRS. Eiropā sadalījās uz divām pusēm: tas valstis kuri atbalstīja ASV un viņa centienus atjaunot starptautisko līdzsvaru un valstīs, precīzāk Austrumeiropa, kuri jau bija PSRS ietekmes sfērā. Varētu teikt, ka PSRS un ASV sacentējas savā ietiepīgumā, jo ASV centējas palīdzēt Polijai un citam valstīm, bet Staļins nevarēja saprast, ka ASV var viņiem palīdzēt un gribēt viņu brīvību, jo priekš ASV tā bija principa lieta, bet Staļins būdams Realpolitik piekritējs, nevārēja saprast un pieņemt ASV ”tīrus nodomus”. Tādējādi, var secināt, ka pastavējoša sistēma bija bipolārā. Bet jau 60. gados šis stāvoklis izmanījās, jo Ķīna sāka pretendēt uz tādu pašu lomu, ka Padomju Savienība, bet savukārt Eiropas Kopiena un Japāna ir kļuvuši ASV konkurenti ekonomiskajā jomā.…
