Mēs vienmēr kaut ko ceļās – pilis, sienas, bet pēc tam raudājam par īsto mīlestību un nesaprašanu. Bet tā neatnāk un mums paliek ārvien skumjāk un skumjāk. Mēs turpinam audāt un ciešam no vientulības un nesaprašanas, bet turpinam mocīt viens otru. Nabagie, mēs nabagi, reizēm pat paliek sevis pašu žēl. Kā mums sagaidīt to īsto mīlestību? Vai pietiek spēka? Bet ja tā vispār neatnāks? Bet varbut tā vispār neeksistē? Varbūt tas viss ir pasakas? Nu, kāpēc? Nu atnāk, atnāk lūdzu! Ku tu esi? Kāpēc tu tik ilgi nenāk? Es jau apniku tevi gaidīt! Bet kas būs ja es paskatīšos uz pasauli savadāk? Bail, bet es mēģināšu. Vai tas esi tu? Kāda laime! Bet kur tu bijis agrāk? Vai tu nedrirdeji cik man bija skumji, cik es ilgojos pēc tevis, kā es tevi meklēju... Tu arī gaidīji mani? Tu arī meklēji mani? Taisnība? Tu vienkārši nevarēja iziet caur sienu un gaidīja kamēr parādīsies tilts? Muļķe, kāda es biju muļķē!
Visspēcīgākais faktors, kurš ir kā barjers starp sievietes un vīrieša attiecībām ir sociālais stereotips. Tātad kas ir stereotipi un genderstereotipi? Sociālais stereotips – shematisks, standartisks tēls jeb priekšstats par sociālo parādību vai objektu, parasti emocionāls un stabils.…
