Atkarībā no tā, pie kādas valodas līmeņa attiecīgā valodas parādība pieder, visus stilistiskos izteiksmes līdzekļus var klasificēt fonētiskos, morfoloģiskos, leksiskos un sintaktiskos. Savā darbā es centīšos analizēt laikraksta „Diena” žurnālista Ģirta Kasparāna rakstus.
Kā vispār šādas valodas parādības pastāv, tas jau sen bija zināms, bet nosacītais termins valodas līmenis un tā izpratne ir pēdējo gadu desmitu valodnieku domāšanas darba rezultāts, kam ir liela nozīme valodniecības attīstībā. Tas dod dziļāku valodas sistēmas un struktūras izpratni un pilnīgāku ieskatu par to savstarpējo mijiedarbību un nosacītību.
Valodas strukturāliem elementiem (fonēmai, morfēmai, vārdam, teikumam, tekstam) ir savs materiālais rādītājs, savas funkcijas un semantika. Visi šie elementi ir noteikta hierarhijā, kas veido valodas līmeņu sistēmu. Katra valodas līmeņa katrai vienībai savās potencēs ir vairāki informācijas varianti, no kuriem konkrēta tekstā tiek realizēts kāds noteikts variants, ko nosaka ziņojuma saturs, vide, runātāja subjektīvā attieksme pret tiem.…