. Piemērs:
1848 – absolūtā 0 temperatūra.
Absolūtā nulles temperatūra ir temperatūra, kurā atomu vai molekulu enerģija ir minimāla. Absolūtā nulles temperatūra atbilst –273.15 °C No trešā termodinamikas likuma izriet, ka absolūtās nulles temperatūra nav sasniedzama. Temperatūrai tuvojoties absolūtās nulles temperatūrai, sistemātiskā entropija, siltumietilpība, termiskās izplešanās koeficients tiecas uz nulli. Normālā spiedienā absolūtās nulles temperatūras tuvumā visas vielas, izņemot hēliju, ir cietā kristāliskā stāvoklī. [5]
2. Piemērs:
Jautājumi mūsdienu fizikā. Autors: Avellano , 22.08.2005
Pēdējo pārdesmit gadu laikā ir mainījies priekšstats par visuma uzbūvi. Kā ir noskaidrots, redzamā matērija, kas veido zvaigznes, galaktikas, nerunājot nemaz par planētām, ir tikai niecīga daļa no visas vielas, kas ir atrodama visumā.
Šādi secinājumi radās jau pagājušā 20. gadsimta vidū, kad tika konstatēts, ka galaktiku griešanās ātrums ir pārāk liels, lai zvaigžņu masa spētu pretoties centrbēdzei. Acīmredzot, tika secināts, galaktiku centrā eksistē daudz vairāk masas nekā ir ieraugāms ar teleskopiem. Radās priekšstats par melnajiem caurumiem.
Tomēr arī citi atklājumi liek secināt, ka visumā pastāv viela, par kuru mēs neko nezinām. 20. gadsimta pašās beigās, vērojot tālas supernovas, tika konstatēts, ka visums izplešanās ātrums arvien pieaug. Atbilstoši mūsu priekšstatiem, teorētiski visuma izplešanās ātrumam vajadzētu pat samazināties. Kas varētu būt šīs izplešanās cēlonis? Visas pazīmes norāda, ka eksistē antigravitācijas spēki, kas veicina šo izplešanos. Tomēr nav skaidrs, kas īsti šos antigravitācijas spēkus veido. Vai tās ir kādas vēl neatklātas daļiņas? Vai varbūt kaut kas cits? Šis ir aktuālākais un mīklainākais jautājums mūsdienu fizikā. [5]…
