Sociālā stratifikācija- tā apraksta sociālo nevienlīdzību sabiedrībā, sociālo noslāņošanos pēc ienākumu līmeņa, dzīvesveida un privilēģijām. Pirmatnējā sabiedrībā nevienlīdzība bija nenozīmīga, tāpēc tad stratifikācijas nemaz nebija. Komplicētās sabiedrībās nevienlīdzība ir ļoti izteikta, tā ir sadalījusi cilvēkus pēc ienākumu līmeņa, izglītības līmeņa, varas. Radās kastas( sociālas grupas, kam raksturīga morālo normu kopība), pēc tam kārtas, un vēlāk šķiras. Citās sabiedrībās pāreja no viena sociālā slāņa (strata) citā ir aizliegta; ir sabiedrības, kur šāda pāreja ir ierobežota un ir sabiedrības, kur tā ir pilnībā atļauta. Sociālās kustības brīvība (mobilitāte) nosaka, kāda ir sabiedrība- atvērta vai slēgta.
Termins „stratifikācija” ir radies no ģeoloģijas, kur tas nozīmē zemes slāņu vertikālo izvietojumu. Sociologi pielīdzināja sabiedrības uzbūvi zemes uzbūvei un izvietoja sociālos slāņus (stratus) tāpat- vertikāli. Par pamatu kalpo ienākumu kāpnes: nabagi ieņem pašu zemāko pakāpienu, turīgās iedzīvotāju grupas- vidējo pakāpienu, bet bagātie- pašu augstāko.
Katrs strats iekļauj tikai tos cilvēkus, kam aptuveni ir vienādi ienākumi, vara, izglītība un prestižs. Jebkuras sabiedrības sociālā stratifikācija iekļauj četras skalas- ienākumi, izglītība, vara, prestižs. Katrai skalai ir savs mērījumu lielums.
Ienākumi- indivīda vai ģimenes naudas ieņēmumu daudzums noteiktā laika periodā (mēnesis, gads). Par ienākumiem sauc naudas summu, saņemtu kā algu, pensiju, pabalstu, alimentus, honorārus. Ienākumi tiek mērīti latos, dolāros, ko saņem atsevišķs indivīds (individuālie ienākumi) vai ģimene (ģimenes ienākumi) noteiktā laika posmā.
Ienākumi visbiežāk tie iztērēti dzīves uzturēšanai, bet ja ienākumi ir ļoti augsti, tie sāk krāties un pārvēršas bagātībā.
Bagātība- ienākumu uzkrājums, tas ir, naudas daudzums. Pie tā pieder arī kustamais (automašīna, jahta, vērtīgi papīri utt.) un nekustamais (māja, mākslas izstrādājumi, dārgumi) īpašums.…
