Šūna.
Šūna ir elementārā dzīvā sistēma, kurā izpaužas matērijas galvenās īpašības:
vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība un pielāgotība. Šūna ir visu augu un dzīvnieku attīstības, uzbūves un darbības pamatā. Šūnu lielums, forma un funkcijas ir ļoti daudzveidīgas. Tām var būt apaļa, zvaigžņveidīga, kubiska, vārspstveidīga, utt. forma.
Ikviens cilvēks sastāv no miljardiem šūnu, kas ir ķermeņa uzbūves pamatvienības. Kauli, muskuļi, nervi, āda, asinis un visi citi ķermeņa audi sastāv no dažāda veida šūnām. Ķermenī katrai šūnai ir savs noteikts uzdevums, taču visas šūnas sadarbojas, lai nodrošinātu milzumu dzīvības uzturēšanai nepieciešamo darbību.
Ķermeņa šūnu uzbūve galvenajos vilcienos ir vienāda. Katrai šūnai ir
- ārējā membrāna (plāns, puscaurlaidīgs apvalks, kura funkcijas ir: 1)regulēt
vielmaiņu starp ārējo vidi un šūnu, 2)aizsargāt šūnu, 3)veidot izaugumus un piedalīties fagocitozē un pinocitozē, 4)nodrošināt uzbudinājuma vadīšanu, 5)veikt receptorisko funkciju un 6)sašķelt un sintezēt vielas) un
- citoplazmas (šūnas iekšējā pusšķidrā vide, kurā atrodas kodols, visi šūnas organoīdi, ieslēgumi un vakuolas; tā sastāv no ūdens, dažādām organiskām un neorganiskām vielām.
Citoplazmā atrodas šūnas galvenie organoīdi:
1. Endoplazmatiskais (citoplazmatiskais) tīkls caurauž visu citoplazmu kā ļoti
plānu dubultu membrānu sistēma, veidojot kanālus, cisternas un vakuolas (pūšļus). Tā sastāvā ietilpst olbaltumvielas, lipīdi un fermenti, kas veic olbaltumvielu polimerizāciju, kā arī ferments adenozīntrifosfatāze, kas šķeļ adenozīntrifosforskābi. Atkarībā no saistības ar ribosomām izšķir :
- graudaino endoplazmatisko tīklu (tīkls klāts ar blīviem, sīkiem ķermenīšiem – ribosomām un izskatās graudains) un
- gludo endoplazmatisko tīklu (tīklu veido kanāliņi, kuru sienās šūna sintezē nepieciešamos lipīdus un ogļhidrātus).
2. Ribosomas ir ļoti sīki organoīdi. Tās atrodas uz endoplazmatiskā tīkla un
kodola ārējās virsmas, kā arī brīvi citoplazmā. Tās sastāv no olbaltumvielām un ribonukleīnskābēm (RNS). Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze no citoplazmā esošajām aminoskābēm. Sintezētās olbaltumvielas iekļust endoplazmatiskā tīkla dobumos, pa kuriem tās tiek transportētas uz Goldži kompleksu.
3. Goldži komplekss sastāv no cisternām, ko saista sarežģīta caurulīšu sistēma, un no maziem un lieliem pūslīšiem, kuri atrodas caurulīšu ārējos galos. Goldži kompleksa struktūras sastāv no fosfolipīdiem un olbaltumvielām. Tajā atrodas fermenti, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē. Pa endoplazmatiskā tīkla kanāliem šeit ieplūst šūnā sintezētās vielas, kas te noriešas lielākos un mazākos pūslīšos (vakuolās). Pūslīši ir pildīti ar sekrētu, kas satur olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus.
4. Lizosomas ir ieapaļi ķermenīši, kas pēc lieluma līdzīgi mitohondrijiem. Lizosomas piedalās no ārpuses iekļuvušo vielu (svešķermeņu, barības piciņu) un nevajadzīgu, nolietotu pašas šūnas komponentu ķīmiskā šķelšanā.
5. Centrosoma (šūnas centrs) sastāv no 2 cilindrveidīgām centriolām. Sevišķi liela loma tām ir šūnas dalīšanās procesā.
6. Mitohondriji ir obligāts šūnu organoīds visās šūnās. To forma var būt apaļa, ovāla, nūjiņveida, pavedienveida. Mitohondrijos notiek šūnu elpošana, kā arī tiek ražota enerģija.
7. Vakuolas klāj elementārā membrāna, un tās pildītas ar kādu šķidrumu – sekrētu, ekskrētu (šūnu vielmaiņas galaprodukti) sintezētām olbaltumvielām vai lipīdiem.
…
