Svētās Sofijas katedrāle

Svētas Sofijas katedrāles celtniecība:
No pirmās baznīcas, kas tika uzbūvēta 4. gs. tajā pašā vietā, nekas nav palicis. Pēc pirmās baznīcas nojaukšanas Konstantīns II (Konstantīna I dēls) lika uzcelt jaunu baznīcu Imperatora Justiniāna I personīgā uzraudzībā ēka tika uzcelta no jauna un to iesvētīja 537. gada 27. decembrī. Justiniāns par arhitektiem izvēlējās fiziķi Miletas Izidoru un matemātiķi Tralles Antēmiju.
Svētā Sofija ir viens no varenākajiem izdzīvojušajiem Bizantijas arhitektūras paraugiem.Īpaša vēsturiska nozīme piešķirta tieši iekšējai apdarei — mozaīkām un marmora pīlāriem un apšuvumiem. Šī arhitektūra gan arhitektoniski, gan liturģiski plaši izplatījās un iesakņojās Austrumu pareizticīgo, Romas katoļu un musulmaņu pasaulēs.
No Baalbekas Libānā tika paņemtas astoņas korintiešu kolonnas un nogādātas Konstantinopolē Svētās Sofijas celtniecībai.Svētās Sofijas kupols izraisīja īpašu vēsturnieku un arhitektu uzmanību, jo tajā izmantoti jauni paņēmieni tā izveidošanai. Kupolu tur papildus balsti, kādus nekad iepriekš neizmantoja šādās celtnēs. Šie balsti ļauj kupolam veiksmīgi uzgulties četrstūra formas pamatiem un novada smagumu tieši zemē.Neskatoties uz to, ka balsti veiksmīgi turēja kupolu, uzceltās sienas visu konstrukciju vājināja. Mūrnieki lietoja vairāk javu nekā ķieģeļus, kā rezultātā siena tika uzcelta par vāju.…