• Kaut arī reālisms kā metode sastopama jau renesansē, savu būtību tas apjauta tikai 19. gadsimta otrajā pusēm, kad daudzmaz tika formulēta tā estētika.
• Reālisms veidojās romantisma ietvaros, vēršoties pret sev nepieņemamām romantisma estētikas ievirzēm Rakstnieki atteicās no romantiskās divdomības, pievēršoties dziļākai dzīves un realitātes izpētei. Pamatojumu savām idejām viņi atrada ikdienas dzīvē, taču vispārējo parādību izpratnē, viņu nostāja bija atšķirīga.
• Reālisma pamatā bija vēsturiskuma princips, sociālā analīze, tipiski raksturi tipiskos apstākļos, raksturu pašattīstība. Līdz ar to tēlu psiholoģiskais un sociālais raksturojums kļuva sarežģītāks. Reālisma ietvaros 60. gadu beigās izveidojās naturālisms, kas tiecās pēc precīza un bezkaislīga īstenības atspoguļojuma, uzsvaru liekot uz psiholoģisko momentu, saistot to ar apkārtējo vidi un dabu. Radās arī pastiprināta interese par cilvēka psihes dažādām izpausmēm un slimībām.
• Reālisti uzskatīja, ka emocijas var radīt nepareizu priekšstatu par pasauli un tajā notiekošajiem procesiem. Reālisms nodevās dzīves vērošanai
…