Sabiedrībai attīstoties, arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc izglītota darbaspēka, kas būtu spējīgs kvalitatīvi veikt savus pienākumus, labi orientētos izraudzītajā specialitātē un spētu sekot līdzi straujajām pārmaiņām sabiedrībā .
Mūsdienu apstākļos bieži rodas nepieciešamība vienlaikus strādāt un mācīties. To nosaka darba devēju prasības, situācija ģimenē vai vienkārši vēlēšanās paaugstināt savu zināšanu līmeni. Taču ne vienmēr ir iespējams apvienot darbu un pilna laika studijas, turklāt Latvijā augstskolas koncentrētas galvenokārt lielajās pilsētās, un ne visiem studēt gribētājiem ir iespēja tās regulāri apmeklēt. Tādos gadījumos liela nozīme ir tam, ka interesents var mācīties vai studēt savā dzīves vietā sev izdevīgā laikā. Šādu iespēju piedāvā tālmācība.
Visā pasaulē tālmācība ir plaši izplatīta, bet vienas vispārpieņemtas definīcijas tai nav. Šobrīd angļu valodā visbiežāk lieto terminus ‘Open and Distance Learning’, ‘Open Flexible Learning’, ‘Distance Education’, ‘Resource - Based Learning’, ‘Material- Based Learning’, ‘Independent Learning’u.c. Katrs termins uzsver vienu vai vairākus no tālmācībā izmantotajiem principiem vai patstāvīgu mācīšanos, izmantojot dažādus studiju materiālus.
Tālmācība ir nepilna laika studiju forma, kas nodrošina iespēju patstāvīgi iegūt akadēmisko, profesionālo, tālākizglītību un papildizglītību vai arī apgūt atsevišķus studiju kursus, izmantojot modernās tehnoloģijas vai speciālus rakstiskos studiju materiālus.
Tālmācību visbiežāk traktē kā izglītības iegūšanas veidu, kas ļauj pārvarēt attālumu (telpā, laikā, sociālajā aspektā) starp studentu un mācību spēku. Tālmācības pamatā ir patstāvīgas studijas, kas ir speciāli plānotas un organizētas.
Tālmācībā nozīmīga vieta ir spējai organizēt savu laiku, motivēt sevi darbam.…
