Latvijā plašāk audzētie tauriņziežu dzimtas augi ir – lucerna, sarkanais āboliņš, bastardāboliņš, baltais āboliņš, amoliņi, zirņi, vīķi, pupas, lupīna, pēdējos gados arī austrumu galega. No savvaļā sastopamiem augiem var minēt vēl dedestiņas, vanagnadziņus (arvien lielāka nozīme tiek pievērsta šīs sugas kultivēšanai sētajos zālājos, jo vanagnadziņi garšo lopiem un tie ir pieticīgi augšanas apstākļu ziņā) un blaktenes – ārstniecības augs ar specifisku visa auga smaku. [2.]
No pasaulē plaši audzētām tauriņziežu sugām var minēt soju, lēcas un zemesriekstus. [3.]
Tauriņziežu dzimtā ir vairāk kā 12 000 sugu un to izmantošana lauksaimniecībā un citās nozarēs var būt ļoti daudzveidīga – pārtikas un lopbarības augi, zaļmēslojuma augi, ārstniecības augi, nektāraugi un krāšņumaugi. [2.]
Tauriņziežu dzimtas augi simbiozē ar gumiņbaktērijām Rhizobium saista gaisa slāpekli, tieši tas padara šīs dzimtas augus ļoti svarīgus bioloģiskajā lauksaimniecībā. Veģetācijas periodā tauriņzieži var saistīt līdz pat 680 kg ha-1 gaisa slāpekļa, kas atbilstu ap 2 t amonija nitrāta; citos avotos gumiņbaktēriju spēja novērtēta ar 60 – 300 kg ha-1 saistītā slāpekļa [5.]. Slāpekļa saistīšanas spēju ietekmē vairāki faktori, piemēram, gumiņbaktēriju esamība augsnē un mikroelementu saturs augsnē – sevišķi bora un molibdēna. [4.]
Gumiņbaktēriju iedalījums [5.]
Pavisam pazīstamas 5 gumiņbaktēriju ģintis – Rhizobium – ietilpsts trīs gumiņbaktēriju sugas (Rhizobium galegae – austrumu galegas gumiņbaktērijas, Rhizobium lupini – lupīnas gumiņbaktērijas, Rhizobium leguminosarum – zirņu, vīķu, pupu, pupiņu un āboliņa gumiņbaktērija), Bradyrizobium – sojas pupiņu gumiņbaktērijas, Sinorhizobium – lucernas gumiņbaktērijas – Sinorhizobium meliloti , Mesorhizobium – Lotus ģints gumiņbaktērijas un Azorhizobium – raksturīga tropu augam.…
