Teorija fotogrammetrijā

1. Fotogrammetrija(F)- zinātne, kas obj.formas un tā stāvokļa telpā teorēt.un prakt.lielumus rekonstruē pēc to fotogrāfijām(ainām).Pirmo reizi termins minēts 1893.g., veidots no 3grieķu val.vārdiem: photos-gaisma, gramma-raksts, metrin-mērīšana. Ar F saprot fotoatt.mērīšanu, kas iegūti fotogrāfējot no gaisa. 20.gs.2.pusē jaunās F iespējas ļauj pētīt ne tikai obj.formas un stāvokli telpā, bet arī obj.fizikālās īp. Strauji uzlabojās pētījumiem izmant.tehnoloģijas(distantā zondēšana vai tālizpēte). F biedrība vēlāk pieņem skaidrojumu, ka F un distantā zondēšana ir tehniska zinātne, kas nodarbojas ar precīzas inf.iegūšanu par fizisku obj.netiešu mērījumu ceļā kā arī ar att.interpretāciju skaitliskā veidā neatkarīgi no mēroga.
Inf.tiek iegūta ar sensoru palīdzību, kuri atrodas kontaktā ar fizisko obj. Sensors ir ierīce, kas uztver elektromagn.staroj.enerģ.un reģistrē to uz dažāda veida inf.nesējiem. Tāpēc att., kas iegūts ar fotokameras palīdz.tiek aizstāts ar att.gaismas enerģiju.…