Kultūindustrija ir attīstījusies līdz ar efekta, roku veikuma, tehnisko detaļu virskundzību pār pašu darbu, kas reiz tika nesis ideju un tad likvidēts kopā ar to. Kad detaļa emancipējās, tā bija kļuvusi ietiepīga; no romantisma līdz pat ekspresionismam tā bija nostājusies pretī organizācijai kā nesavažota izpausme, kā iebildumu nesēja. Tā vienlīdz sadragā gan veselumu, gan daļas.
Visu pasauli vada kultūrindustrijas filtrs. Saskaņā ar šo tendenci dzīvei vairs nevajadzētu būt atšķiramai no skaņu kino.
Manas domas, ieguvumi
Savas domas visspēcīgāk es varu izteikt, ja runa ir par kultūrindustriju. Es piekrītu Horkheimeram un Andoro viedoklim par to, ka masu mediji rada vienveidību kultūrindustrijā. Taču nevar uzskatīt, ka viss, kas radīts kultūrindustrijas iespaidā ir slikts. Tā, protams, rada viendabīgumu, taču, lai to radītu ir no kaut kā jāsāk. Iespējams, kāds no pirmajiem produktiem, kas ir radīts kultūrindustrijā ir labs un kvalitatīvs un ir pieskaitāms pie kultūras vērtībām. Lasot šo grāmatas daļu, es noteikti ieguvu plašāku skatījumu uz kultūrindustriju un to kā tā spēj ietekmēt sabiedrību.
Lasot pārējos materiālus, man bija iespēja atkārtot un labāk iemācīties dažādas teorijas un metodes kā tās pielietot. Personīgi man šķita interesanta maldināšanas teorija, jo tā apskata ļoti ikdienišķu un dabisku parādību, kas norisinās cilvēku vidē, proti, maldināšana jeb melošana.
…
