Termina "Latvija" vēsturiskā izcelšanās un attīstība

Latvijas nosaukums atvasināts no vārda “latvis” ar latīņu galotnei –ia līdzīgo latviešu galotni –ija. Krievi, leiši un poļi savas valstis saukuši īsākos sakņu vārdos: Русь, Lietuvá, Polska. Sākotnēji Latvija saukta par Latgali (Lettigallia)- pirmoreiz minēta 1206.gadā Indriķa hronikā. Sākot ar 1209.gadu nosaukums Livonia et Letthigallia tiek aizvietots ar izteicienu Livonia et Letthia. Arī pāvesta kanceleja jau 1210.gadā un arī vēlāk runā par Latviju un Lību, pie kam par Latviju toreiz sauca tikai seno Latgali blakus Lībai, Sēlai, Zemgalei un Kursai. Hronists Indriķis Latvijas vārdu Letthia darinājis pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem. Šāds hronista darinātais termins Letthia sastopams arī 14.gadsimta oficiālajos dokumentos, tā, piemēram, 1336.gadā Lyvonia et Lettya; 1359.gadā Lettia et Semigallia; 1387.gadā Livonia, Letthia, Semigallia, Estonia.…