1. Mantojuma jēdziens -mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā vai nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemtās nāves laikā.
Pāriet mantiniekam: preču zīme, patents, dzīvokļa privatizācija, ja ir mantojuma atstājējs dzīvs būdams ir iesniedzis iesniegumu par privatizāciju, atlīdzība par akcijām.
Mantiniekam nepāriet un mantojuma masā neietilpst personiskās tiesības un saistības:
Personiska rakstura tiesības:Uzturlīgums; tiesības uz autorību neaizskaramību; darba tiesiskās attiecības; uzņēmuma līgums; pilnvarojums; tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ; tiesības saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu(ja būs jau dzīves laikā iesniegta prasība, tad pāries mantiniekam),personālakcijas.
Mantojums sastāv no aktīva-kustamas un nekustamas ķermeniskas lietas, pasīva- saistība, kuru mirušais nav izpildījis.
Mantojums ir juridiska persona. Manta ir subjekts. Tiesas lietās mantojums uzstājas kā prasītājs vai atbildētājs.
Tiesības un pienākumi pāriet uz mantinieka no mantojuma iegūšanas brīža.
Universiālā sukcesija- pie seniem romiešiem,kad mantinieks tika uzskatīts kā apgrūtināta persona un nevarēja atteikties no mantojuma.
Mūsdienās universiālā sukcesija ir mantojuma pamatā, bet tā ir jāsaprot sašaurināti- ka uz mantinieku nevar pāriet visi apgrūtinājumi. Mantinieks var izvēlēties vai pieņemt vai nepieņemt mantojumu, bet, ja pieņem, tad uz viņu pāriet gan tiesības gan pienākumi piem. parāda saistība u.t.t.
Inventāra tiesība mūsdienās tiek piemērota plaši.
Singulārā sukcesija –persona saņem atsevišķas lietas,ir tikai labuma saņēmējs,bet nestājas mantojuma atstājēja tiesiskajās attiecībās.
Mūsdienās singulārā sukcesija brīva iespēja noteikt mantojuma atstājējam legātus,uzlikumus u.t.t.un ir pilnīgā pretrunā mantošanai kā tādai!!!!!!!
LR nepilsonis var mantot zemi izņemot vietās, kuras atrodas īpašās aizsardzības zonās -pierobežas, aizsargjoslas u.t.t.
2. Mantojuma tiesība un mantotspēja- tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību,tā rodas mantojuma atstājēja nāves brīdī un pastāv likumā noteiktu laika periodu.Personu kurai pieder tāda tiesība sauc par mantinieku.
Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas.
Fiziskas- var mantot neatkarīgi no rīcībspējas, tā spēj mantot, kad mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut vēl nav piedzimusi, bet tai noteikti jāpiedzimst dzīvai!
Juridiskas-var mantot tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata.
Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai.
3. Mantojums kā juridiska persona- Mantojums ir juridiska persona.Manta ir subjekts.Tiesas lietās mantojums uzstājas kā prasītājs vai atbildētājs.Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus.Par mantojuma pārstāvi var būt testamenta izpildītājs.Mantojums kā tiesību subjekts kļūst mantojuma atstājēja nāves brīdī un turpina pastāvēt kā tāds līdz laikam,kad mantinieki pieņem un iegūst mantojumu.Līdz brīdim,kad mantojumu iegūst mantinieks mantojuma masa ir patstāvīgs civiltiesiskās apgrozības subjekts,kurai pašai ir tiesības un pienākumi,tā var nesakrist ar mantojuma atklāšanās brīdi.Kad mantinieks pieņem un iegūst mantojumu,mantojuma masas pārstāvis nodod tam mantojuma masas tiesības un saistības,arī tās,kas radušās pēc mantojuma atklāšanās.
4. Mantojuma atklāšanās-mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu.Mantojumam atklājoties iestājas aicinājums mantot.Mantojuma atstājēja nāve jāpierāda mantojuma pieprasītājam.
Ja divas vai vairākas personas mirušas nedabiskā nāvē un nav zināms,kura nomirusi agrāk tad jāpieņem,ka tās mirušas abas reizē.…
