Terminu - frontons, mansards, maskarons, mezonīns - skaidrojumi

Frontons – (fr. fronton, lat. frontis – seja, priekšpuse)
Ēkas fasādes elements, kolonādes augšējais noslēgums trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā. Visbiežāk sastopams ir trīsstūra formā, ko norobežo divas jumta slīpes sānos un dzega apakšā. Frontons radies orderu arhitektūrā kā divslīpju jumtgale. Frontona plakne (timpāns) bieži rotāta ar skulptūrām. Dekoratīvs frontons rotā ēku fasādes, durvis un logus. Ja frontona apakšdaļā nav dzegas, tad to sauc par zelmini. Frontonu var veidot no tā paša materiāla, no kura veido sienas, vai arī no cita materiāla. Labākam ēkas arhitektoniskajam noformējumam frontonu ieteicams atdalīt no pārējās galasienas, tam veidojot atšķirīgu apmetumu vai krāsojumu. Attēlus skatīt
Piemēram, Apriķu muižas pilī - galvenajā fasādē atrodas trīstūrveida frontons ar īpašnieku ģērboni, Veselavas muižā frontons atrodas galvenās fasādes jumtgalē. Liepājā mēs lekciju laikā apskatījām trīstūrveida frontonu uz Tirgoņu ielas.…