Termodinamika un elektrība / Конспект / Физика / ID: 388966

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:388966

Автор: Andris Kamars (15)

Оценка:

Опубликованно: 01.06.2012.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 12 единиц

Ссылки: Не использованы

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
1.	Molekulārfizika	3
1.1.	Molekulāri kinētiskā teorija	3
1.1.1.	Molekulu raksturojošie lielumi	4
1.1.2.	Vielas daudzums	4
1.1.3.	Brauna kustība	5
1.1.4.	Molekulu kustības ātruma noteikšana	5
1.1.5.	Ideāla gāze	6
1.1.6.	Maksvela ātruma sadalījuma funkcija	8
1.1.7.	Molekulu sadursmes un brīvā ceļa garums	9
1.1.8.	Temperatūra un temperatūras mērīšana	10
1.1.9.	Temperatūra un kinētiskā enerģija	11
1.1.10.	Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums	12
1.1.11.	Van - Der -Valsa vienādojums	15
1.1.12.	Daltona likums	16
1.1.13.	Izotermisks process	17
1.1.14.	Izohorisks process	18
1.1.15.	Izobārisks process	18
1.1.16.	Jaukts process	22
1.1.17.	Barometriskā formula	22
1.1.18.	Bolcmaņa sadalījums	22
1.1.19.	Difūzija	23
1.1.20.	Siltuma vadīšana gāzēs	24
1.1.21.	Vizkozitāte (iekšējā berze)	24
1.1.22.	Siltuma plūsma caur šķērsli	25
1.2.	Termodinamika	25
1.2.1.	Gāzes iekšējā enerģija	25
1.2.2.	Reālu gāzu iekšējā enerģija	27
1.2.3.	Padarītais darbs termodinamikā	27
1.2.4.	Padarītais darbs izobāriskā procesā	27
1.2.5.	Padarītais darbs izotermiskā procesā	28
1.2.6.	Padarītais darbs izohoriskā procesā	29
1.2.7.	Padarītais darbs adiabātiskā procesā	29
1.2.8.	Pirmais termodinamikas likums	30
1.2.9.	Ideālas gāzes siltumietilpība	30
1.2.10.	Cikliski procesi	32
1.2.11.	Siltuma mašīnas	33
1.2.12.	Karno cikls	33
1.2.13.	Dzinēji	34
1.2.14.	Siltuma sūkņi un dzesēšanas iekārtas	38
1.2.15.	Otrais termodinamikas likums	38
1.2.16.	Entropija	39
1.2.17.	Gāzu, šķidrumu un cietu vielu īpašības	40
1.2.18.	Vielas kritiskais stāvoklis	41
1.2.19.	Gaisa mitrums	41
1.2.20.	Zemas temperatūras	42
1.2.21.	Šķidrumu īpašības	42
1.3.	Kristāliskas un amorfas vielas	43
1.3.1.	Kristālrežģu veidi	43
1.3.2.	Šķidrumu un cietu vielu termiskā izplēšanās	46
1.3.3.	Cietu vielu kušana, sacietēšana un iztvaikošana	47
1.3.4.	Šķidruma īpatnējā siltumietilpība	47
1.3.5.	Kušanas siltums	47
1.3.6.	Vārīšanās siltums	47
1.3.7.	Sadegšanas siltums	49
1.3.8.	Lietderības koeficients	49
2.	Elektrodinamika	50
2.1.	Elektrostatika	50
2.1.1.	Kulona likums	50
2.1.2.	Elektriskā lauka intensitāte	55
2.1.3.	Elektrisko lauku saskaitīšana	57
2.1.4.	Dialektriķi elektriskajā laukā	61
2.1.5.	Gausa teorēma	63
2.1.6.	Elektriskais potenciāls	67
2.1.7.	Elektriskā kapacitāte	73
2.1.8.	Kondensatorā uzkrātā enerģija	75
2.3.	Elektriskā strāva	78
2.3.1.	Strāvas avoti. Elektrodzinējspēks	78
2.3.2.	Oma likums	80
2.3.3.	Oma likums ķēdei ar strāvas avota iekšējo pretestību	80
2.3.4.	Vadītāju slēgumi	81
2.3.5.	Tilta slēgumi	84
2.3.6.	Kirkofa likumi	86
2.3.7.	Strāvas padarītais darbs un jauda	90
2.3.8.	Lietderības koeficients	90
2.3.9.	Strāvas un sprieguma mērījumi	92
2.3.10.	Metālu pretestības atkarība no temperatūras	93
2.3.11.	Elektriskā strāva elektrolītos	94
2.3.12.	Elektrolīze un Faradeja likumi	94
2.3.13.	Elektriskā strāva gāzēs	95
2.3.14.	Plazma	95
2.3.15.	Elektriskā strāva vakumā	96
2.3.16.	Elektronu staru lampa	97
2.3.17.	Elektriskā strāva pusvadītājos	98
2.4.	Magnētiskais lauks	104
2.4.1.	Strāvas magnētiskais lauks	104
2.4.2.	Ampēra spēka virziens	117
2.4.3.	Magnētiskā plūsma	118
2.4.4.	Darbs magnetiskajā laukā	119
2.4.5.	Magnetiskā lauka mijiedarbība ar lādētām daļiņām	119
2.4.6.	Lādēta daļiņa homogenā magnetiskā laukā	120
2.4.7.	Holla efekts	121
2.4.8.	Elektromagnētiskā indukcija	121
2.4.9.	Vads, kas kustas magnetiskajā laukā	122
2.4.10.	Elektrodzinēji un ģeneratori	122
2.4.11.	Sekundārais magnetiskais lauks	125
2.4.12.	Pašindukcijas elektrodzinējspēks	126
2.4.13.	Induktivitāte	127
2.4.14.	Vielas magnētiskās īpašības	129
3.	Pielikums	130
3.1.	Vektori	130
3.1.1.	Darbības ar vektoriem	130
3.1.3.	Divu vektoru summa	134
3.1.4.	Vektora leņķu ar koordinātu asīm noteikšana	134
3.2.	Atvasinājums	135
3.3.	Integrāļi	136
	Nenoteiktais integrālis	136
	Noteiktais integrālis	137
3.4.	Lineāru vienādojumu sistēmas	138
4.	Darbā izmantotā literatūra un interneta resursi	139

Фрагмент работы

Līdz šim mēs apskatījām mehāniskas sistēmas, kas pamatā sastāvēja no viena vai diviem ķermeņiem. Traukā ar gāzi, atrodas liels skaits identisku gāzes daļiņu, kas atrodas nepārtrauktā kustībā. Nav iespējams izsekot kādas konkrētas daļiņas kustībai. Tomēr šādās daudzu daļiņu sistēmās var izrēķināt tādus makroskopiskus lielumus kā blīvumu, spiedienu, temperatūru, entropiju, iekšējo enerģiju, siltumu un mehānisko enerģiju. Pielietojot Ņūtona mehānikas principus var izvest dažus vienādojumus, kas satur makroskopiskos parametrus. Fizikas nozari, kas pēta attiecības starp šiem makroskopiskajiem lielumiem, sauc par termodinamiku. Ķermeņu kopu, kas var savā starpā apmainīties ar enerģiju sauc par termodinamisku sistēmu. Ja termodinamiskā sistēma vēl var apmainīties ar enerģiju ar apkārtējo vidi, tad tādu sistēmu sauc par atvērtu, bet ja nevar apmainīties ar ārējo vidi, tad par slēgtu.
Lai varētu risināt termodinamiskas sistēmas uzdevumus, pielieto divas metodes termodinamisko un statistisko.
Statistiskā metode. Apskata sistēmu ar lielu daļiņu skaitu. Šādās sistēmās parādās jaunas īpašības spiediens, temperatūra, bet katrai konkrētai daļiņai piemīt tādas īpašības kā daļiņas ātrums un kinētiskā enerģija. Ar statistisko metodi var noteikt daļiņu mikroskopisko lielumu vidējās vērtības, kā arī noteikt sakarības ar sistēmas makroskopiskajiem parametriem. Par mikroskopiskajiem parametriem sauc katrai daļiņai piemītošo ātrumu un enerģiju.
Termodinamiskā metode.
Metodes pamatā ir divi likumi:
• Enerģijas nezūdamības likums,
• Siltuma procesa virziena likums.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −1,20 €