Tēzes par latviešu mutvārdu zinātniskās komunikācijas īpatnībām

5. Uzstāšanās laikā jācenšas izvairīties no nevēlamiem žestiem, piemēram, staigāšanas uz priekšu un atpakaļ, grozīšanās pa labi un pa kreisi, šūpošanās u.tml. Runātāja stājai ir jābūt brīvai un nepiespiestai. Tāpat runātājam jācenšas izvairīties no „parazitējošiem elementiem” – vienveidīgām roku kustībām, kas atkārtojas visu runas laiku, runas konspekta locīšanas un burzīšanas, rīkošanās ar dažādiem priekšmetiem – brillēm, zīmuli, pildspalvu, sejas un matu glaudīšanu, pārāk bieža skatīšanās pulkstenī, bieža lūpu aplaizīšana, galvas purināšana. Tā pat ir jāizvairās no parazitējošiem elementiem runas aparāta darbībā: dažām skaņām (mmm, ēēē u. tml.), ar kurām aizpildīt pauzes, jāizvairās arī no čāpstināšanas, krekšķēšanas, skaļas ieelpas, smagas nopūtas u. tml.…