Tēzes par Zentas Mauriņas esejām

„Liepu lapu laipa”
1. Cilvēka laipnība spēj savienot cilvēkus, rosinot abpusēju uzticību un sapratni.
2. Laipnība atraisa cilvēku no smaguma nastas, padara brīvāku un rotaļīgāku, kā arī māca būt pieticīgam.
3. Laipnība nav tā pati pieklājība, ko var iemācīties atšķirībā no laipnības, kas ir iedzimta.
4. Laipna cilvēka attieksme ir vienāda pret jebkuru cilvēku, neatkarībā no viņa vietas sabiedrībā.
5. Laipnie vārdi izsaka pateicību un simpātijas, nevis ir veids personīgā labuma gūšanai.
6. Patiesi un īsteni laipns spēj būt tikai tas, kas ir nesavtīgs, mierīgs, tomēr iekšēji stiprs un neatkarīgs.
7. Laipnais nesavtīgi dāvā citiem, pats to nemaz neapzinādamies, bet mazvērtīgais cilvēks nespēj būt patiess un dzīvo pārmērībās.
8. Laipnība nav tikums, ko var panākt ar gribu un iemācīt, bet gan īpašība, kas cilvēkam vai nu piemīt, vai nepiemīt.
9. Laipnība bieži vien netiek novērtēta un atzīta; tā pasargā no ikdienas mazajām problēmām, kas sarežģī dzīves ceļu.
10. Patiesas laipnības un laipna cilvēka pazīme ir smaids, bet tas piemīt tikai kulturālajam cilvēkam.

„Renesanse un mēs”
…