Pirts jābūvē vecā mēnesī, bet ne jaunā, jo citādi pirts ir sūra.
Ja iet pirtī, tad vajagot teikt: "Kašķis mežā, vilks pirtī!" tad nekas nepielīpot.
Pirtī garu metot un peroties saka: "Sūrums āra, saldums iekšā! Pats sēž vietā, pātaga rokā."
Ja pirtī peras ar jaunu bērza slotu, tad miesa paliek balta.
Ja pirts slotu rudenī pirmo ieper vīrietis, tad tai mājā tai gadā kāzu nav.
Kad jaunas meitas pirtī iet pērties, tad viņam jāsaka: "Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērāju."
Ja pusnaktī pirtī peras, tad velni rādās.
Pirtī nevar pliks slotu sutināt, bet jāuzmet uz muguras, lai nav plika laime.
Ja sestdienās grib labi balts nomazgāties, tad ūdenī vajag iemest lēpju lapas.
Kad pirtī mazgājas, tad nevar viens otru vārdā saukt, un nevar prasīt ziepju, bet jāsauc p. p. puika, palaidne un t. t., un jāprasa suņa sūdu jeb citādi.
Kad ļaudis pirtī izģērbušies, tad saukušies par vilcēniem, tāpēc, ka tai brīdī esot nešķīstā stāvoklī un neesot cilvēka vārda cienīgi. …