34. Tiesu izpildītājs:
Tiesu izpildītāji pārzina un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi.
Tiesu izpild. ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras darbojas pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.
Pienākumi: veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdz. un metodes, lai ātri un kvalit. pildītu tiesas un citu institūciju nolēm. / pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar pers. godu un cieņu / nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienāk. / jāizskaidro pusēm to ties. un pienāk. un atbilstoši savai kompetencei jāpalīdz pusēm aizstāvēt to tiesības un tiesiskās intereses / nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām.
Tiesības: Pildot tiesas un citu institūc. nolēmumus, tiesu izpild.ir tiesīgs nepiecieš. informāciju, kas saistīta ar amata pienākumu pildīšanu, pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālie likumi / veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas.
Prokuratūras izveidošanās un attīstība Latvijā:
jēdziens prokurors L-jā parādās Pēt.I laikā,kur šie cilvēki veica uzraudzību tajās vietā, kur karalis pats nevarēja būt klāt. šī sistēma tika aizgūta no Francijas. Līdz 1922.g.prokuratūras nebija. Tad apsūdzības uzturēja vietējās aizstāvju padomes. L-jā pēc 1918.g.-1940.g.pie apgabala, augs.tiesas un Senātā darbojās prokurori. Pie senāta-ģenerālprokurors ar biedriem. miertiesās prokuroru nebija, tajās kā liecinieki un apsūdzības uzturētāji varēja uzstāties policija. Tieslietu ministrs bija arī galvenais prokurors, bet visu darbu gk. vadīja senāta ģenerālprokurors. Prokurora uzdevumi un f-jas bija gandrīz tādas pašas kā šodien: uzraudzīja sodu izpildi, piedalījās civillietu izskatīšana’, bija tiesības ierosināt disciplinārlietu pret tiesnešiem., vispārējās uzraudzības tiesības pār visām jomām.Pēc 1940.g. L-jā izveidoja PSRS prokuratūru, kas bija pilnīgi centralizēta. Visu noteica PSRS likumdošana. 1941.g.atjaunoja prokurorus pie tiesām, taču jau 1944.g. atkal ieviesa centralizēto PSRS prokuratūru. pastāvēja 2 līmeņu prokuratūra – rajonu (pilsētu) prok.un centrālais aparāts.1991.g.maijā prokuratūra sadalās divās daļās – liel.daļa izsaka uzticību LR, bet otra puse PSRS.1991g.vasarā top LR prokuratūras likums.Galv.frozījums-prokurorus ieceļ AP, nevis Maskava. Bet jauns likums top tikai 1994.g.:gan kaut kas no PSRS, no Rietumiem. Tiek svītrotas visp.uzraudzības tiesības. Tagad L-jā prokurat.skaitās tiesu varas sastāvā, taču vienīgā reālā saistība ar tiesu ir tā, ka ģenerālprok. apstiprināšanai Saeimā izvirza AT priekšsēdētājs.…
