Tiesību avoti

Kontinentālās Eiropas tiesību lokā par tiesību avotiem atzīst likumus, vis­pārējos tiesību principus, paražu tiesības, tiesu judikatūru un tiesību dok­trīnu. Tiesību avoti tiek iedalīti, vadoties no to vispārpieņemtiem kritērijiem, jo viena daļa tiesību avotu satur vispārsaistošas tiesību normas, bet cita daļa nē. Kontinentālās Eiropas tiesību lokā tikai vispārsaistošas normas satu­rošie tiesību avoti var kalpot par galveno juridisko pamali) lietu izlemšanā. Pie šiem tiesību avotiem pieder ārējie normatīvie akti, kuri satur vispārsais­tošas tiesību normas, kā arī lādi nerakstītie tiesību avoti kā vispārīgie tiesību principi un tiesību paražas. Savukārt otru grupu veido tiesību palīg avoti, kuriem ir "sekundāra, pakārtota loma. Pēdējais apstāklis nebūt nemazina to nozīmi, jo, lai pieņemtu kvalitatīvu lēmumu, kā argumenti ir izmantojami gan normatīvie akti. kas nesatur vispārsaistošas normas, gan tiesu prakse, gan tiesību zinātnes atziņas.1
Legālie tiesību avoti ir fiksēti likumā un, izlemjot jautājumu, izmanto­jami tāda secībā, kādā to paredzējis likumdevējs.
Visās tiesību nozarēs pēc ranga augstākie tiesību avoti ir Satversme Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi un dažādi normatīvie juridiskie akti (šim tiesību avotam veltīta nākošā nodaļa). …