Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Demokrātijas princips ietver sevī arī tiesiskas valsts principu.
Tiesiska valsts tā ir valsts, kuras pamatu veido tiesiskums un taisnīgums, tiesu vara un izpildvara ir padotas likumam un tiesībām.
Tiesiskā valstī tiek garantētas sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras ir atbilstīgas starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Tiesiskas valsts principu realizācija ietver sevī ne tikai formālu likumību, bet arī taisnīgumu – tiesiskumu.
Tātad tiesībām piemīt 2 puses – likumiskā jeb formālā puse un tiesiskā jeb saturiskā puse. Tiesiskā valstī abas šīs vērtības tiek apvienotas, respektīvi, likumam jābūt tiesiskam – taisnīgam.
Katra tiesību piemērotāja uzdevums ir izprast šo formulu un zināt, kur un kā atrast tiesības.
Tiesību avotu zināšanām ir centrālā nozīme katra tiesību piemērotāja darbā.
Jēdzienu “tiesību avots” lieto 2 nozīmēs – plašākā un šaurākā:
Plašākā nozīmē ar TA saprot visus faktorus, ka ietekmē objektīvo tiesību rašanos (juristu tiesības, tiesu prakse, vispārējā tiesiskā apziņa), tie palīdz pareizi izzināt spēkā esošās tiesības. Šie tiek saukti arī par socioloģiskajiem tiesību avotiem.
Šaurākā nozīmē ar jēdzienu TA saprot tiesību piemērotājam saistošus priekšrakstus – pamatavoti. Noteicošais ir likums tā jēdziena plašākajā nozīmē.
Juristi ar TA saprot tiesību formu, no kuras tiek iegūta informācija par vispārsaistošiem uzvedības noteikumiem.…