Iztirzājamā jautājuma būtība:
Par cilvēktiesību īstenošanas mehānisma būtisku sastāvdaļu kalpo tiesību avoti un tāpēc tiesību avotu teorijai ir jāatbilst tiesiskas valsts pamatvērtībām un principiem. Tiesību avotu teorijai ir jābūt tādai, lai tā spētu efektīvi šīs cilvēka tiesības nodrošināt.
Termins "tiesību avots" plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Tā izcelsme gan tiek saistīta jau ar daudz senākiem laikiem. Pirmo reizi šo terminu esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par fons omnis publici et privatique iuris ( avotu visām publiskām un privātām tiesībām). Tiesību avoti pilda ļoti svarīgu funkciju - kalpot par pamatu juridisku lietu izlemšanai, lai panāktu taisnīgu lēmumu pieņemšanai. Ne velti XIX gs. sākumā kāds vācu jurists, uzsverot tiesību avotu nozīmību, secināja, ka: "Tiesību čaumala ir jurisprudences kodols".
Tiesību avotu kopums ir viens no sabiedrības juridiskas kultūras elementiem. Tiesību avotu izpratni (pat vienā - šeit aplūkojamā formālajā nozīmē) ietekmē sabiedrībā valdošie filozofiskie, ētiskie, politiskie uzskati. Pie juridiska rakstura faktoriem, kuri nosaka tiesību avotu izpratni (un līdz ar to tiesību avotu veidus), pieder:
a)nacionālās tiesību sistēmas piederība noteiktai tiesību saimei,
b)konkrētajā sabiedrībā valdošā tiesību izpratne,
c) attiecīgās tiesību vēsturiskās attīstības posms. …