IEVADS
Tiesības ir cilvēku kopdzīves sastāvdaļa. Vācu filozofs I. Kants ir teicis: “Tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīga brīvības likuma pamata.” Taču tas nenozīmē, ka brīvība var būt visatļautība. No tā izriet, ka sabiedrībā nepieciešams ieviest vispārējus noteikumus, kas regulētu sabiedriskās attiecības un nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Šos vispārējos noteikumus sauc par normām.
Normas iedalās: sociālās un tehniskās normās. Sociālajās normās atspoguļojas sabiedrības un valsts attīstības pakāpe, to raksturs, īpatnības, politikas un ekonomikas attīstība, cilvēku dzīves kvalitāte utt. Pie sociālajām normām pieder tiesību normas – kā tikumiski priekšstati, kas vēršas pie indivīda sirdsapziņas, kas ir labais, kas ļaunais, politikas normas, reliģiskās normas – kā Dieva likumi un vēl citas normas.
Tiesību normu definīcijas ir daudz. Katra no tām dod savu tiesību normu skaidrojumu – tiesību norma kā vispār obligāts noteikums, kā vispār obligāts sociālās uzvedības noteikums vai priekšraksts, kā tiesību jaunrades valstiski valdonīga pavēle. Es izvēlējos šo definīciju, kurā, manuprāt, atspoguļojas visu tiesību normu pazīmes.
“Tiesību normas ir visiem obligāts sociālās uzvedības noteikums, ko izveidojusi vai sankcionējusi valsts, kas izteikts publiski formāli noteiktos priekšrakstos, parasti rakstiskā formā un ko aizsargā valsts orgāni, kontrolējot to ievērošanu un piemērojot likumā paredzētos piespiešanas mērus par tiesībpārkāpumiem.”
Tiesību normas
“Tiesību normas ir tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido visu tiesību sistēmu.
Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.”2 Šiem vispārējiem noteikumiem piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
“Tiesību normas ir cilvēku uzvedības modelis.”3 Tās nosaka uzvedības robežas visiem subjektiem, kas kļūst sabiedrībai nozīmīgo sabiedrisko attiecību dalībniekiem. Tie ir iedzīvotāji, amatpersonas, dažādas organizācijas u.c. Tiesību subjekti pakļaujas tiesību normu prasībām un pamatojas uz tām.
…
