2. Tiesību izcelšanās.
Tiesības attīstījušās līdztekus sabiedrībai. Sabiedrība ar savu gribu veido tās tiesības, ar kuru apveltītas sabiedrība un griba.
Ja tiesību normas izdod valsts vara, tad tas būs likums, turpretī, ja tās izdod kāda cita organizēta vara (pilsētas, pašvaldības), kuru atzīst valsts, tad tās būs autonomas tiesības. PRECEDENS- Galvenokārt precedents rodas no sūdzības izskatīšanas, kas rada pretrunību vai neskaidrību, jo tiesību aktos (likumā) nav paredzēta atbildība, tomēr minētais gadījums ir jāizskata.
7. Lietu tiesību jēdziens un iedalījums
Lietu tiesības ietilpst civiltiesību nozarē. Minētās attiecības regulē starp tiesību subjektu un viņa pārraudzībā esošām lietām. Šo attiecību objekts ir lieta, materiālās dabas priekšmets, šī lieta vienmēr ir individuāla (neatvietojama). Tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas.
Lietu tiesībās nav pienākuma no abām pusēm, bet vienā pusē ir tikai tiesības bez atsevišķa pienākuma. Lietu tiesības iedalās:
- valdījuma
- īpašuma tiesības
- tiesības svešā īpašumā (servitūti, reālnastas)
- ķīlas tiesības
8. Valdījums
Par valdījumu sauc tiesībām atbilstošu faktisku varu pār lietu. Valdījums ir, kad lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un pēdējā izrāda gribu ar to rīkoties līdzīgi īpašniekam. Lai būtu valdījums ir nepieciešami divi faktori:
1) ārējais- faktiskā vara pār lietu
2) iekšējais- griba valdīt (rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam)
Valdījumu var iegūt vienkārši priekšmetu ņemot savās rokās (Vispirms lieta jāpakļauj savai fiziskai varai). Lietas ņemšanai savā varā jābūt saistītai ar nodomu, paturēt šo lietu kā savu. Savukārt, ja valdījumu iegūst pār priekšmetu ko faktiski nevar paņemt rokās, tad valdījumu iegūšanas ārējais moments ir atslēgas nodošana. Valdījums pār priekšmetu turpinās tik ilgi, kamēr pastāv fiziska vara pār lietu un griba paturēt to kā savu. Tiklīdz izbeidzas kāds no šiem elementiem- fiziska vara vai griba, valdījums izbeidzies.
Pastāv divi valdījuma veidi:
1) Tiesīgs valdījums ( ja tas iegūts likumiskā veidā)
2) Prettiesīgs valdījums( iegūts vardarbīgi, vai slepenībā no tās personas no kuras varētu sagaidīt iebildumus)
9. īpašuma jēdziens, būtība
Īpašums ir pilnīga varas tiesības par lietu, t.i. tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.
Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojumi to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots
Par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības.
…
