Tiesību rašanās un attīstība Senajā Grieķijā

8.gs.p.m.ē. grieķi radīja jauna rakstura civilizāciju, bet tas nenozīmē to, ka viņi pilnībā nošķīrās no iepriekšējās – Mikēnu civilizācijas. Šajā laikā Grieķijā veidojās specifiska valsts un pārvaldes forma – polisa – antīkā pilsētvalsts.
Grieķu pilsētas bija pilsoņu kopienas, kas ievēroja pašu pieņemtus likumus un tiesības.
Polisa – neliela valsts, visbiežāk ar pilsētu kā centru un lielāku vai mazāku lauku novadu. Vairumā gadījumu polisās dzīvoja ap 1000 ieročus nestspējīgu pilsoņu, reti to skaits sniedzās tūkstošos. Valstu nelielos apjomus noteica virsmas un teritorijas ģeogrāfiskā saskaldētība. Kalnu grēdu un līču nodalītās nelielās teritorijas un apgrūtināti iekšējie sakari kavēja lielāku teritoriju valstu tapšanu.
Grieķijā veidojās pārskatāmas, cita no citas nošķirtas valstiņas, kas dzīvoja patstāvīgu, noslēgtu dzīvi. Tikai pa laikam atsevišķām agresīvām un stiprākām valstiņām izdevās uz īsāku vai ilgāku laiku pakļaut zināmu skaitu citu valstu virskundzībā – hegemonijā. Grieķi gan nekad nespēja izveidot teritoriālu un politisku vienotību, kaut gan jutās savā starpā saistīti.
Polisu apvienošanos kavēja to augstie ideāli: brīvība un vienlīdzība. Brīvību sengrieķi saprata kā neatkarību no jebkuras svešas virskundzības, bet autonomiju – kā tiesības izdot savus likumus un dzīvot saskaņā ar tiem.
Grieķi pirmie cilvēces vēsturē izveidoja valsts formu bez valdnieka – antīko republiku. 8.gs. p.m.ē.…