42.Juridiskā atbildība un sods
Tiesībpārkāpums - antisabiedrisks nodarījums, kas nodara ļaunumu sabiedrībai, indivīdam, un par ko paredzēts sods.
Izvērtējot konkrētu juridiskajo literatūru, var konstatēt, ka dominē divu veidu nostādnes. Juridisko atbildību mēdz definēt:
• valsts piespiedu līdzeklis, ko tiesībpārkāpējam piemēro speciāli pilnvarotā valsts institūcija, lai nodrošinātu tiesību normu īstenošanu
• cita pieeja juridiskās atbildības izskaidrošanā pausta šādā definīcijā: "Juridiskā atbildība ir tiesību normās paredzēts tiesībpārkāpuma subjekta pienākums ciest nelabvēlīgas sekas."
Katra no šīm definīcijām apskata atšķirīgu juridiskās atbildības "skaldni".Viena uzsver valsts piespiedu līdzekļu piemērošanu. Cita, savukārt, apskata vienīgi abstrakto- pienākuma aspektu, neakcentējot pienākuma realizēšanos.
Pilnvērtīgākai juridiskās atbildības izpratnei nevajadzētu aizmirst nevienu no šiem aspektiem.
Sods: mērķis-pārtraukt likumpārkāpumu, labot, pāraudzināt, panākt, lai notiesātie un citas personas neizdarītu jaunus likumpārkāpumus (soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu).
Kriminālatbildība ir valsts vārdā uzlikts personas pienākums atbildēt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šī atbildība ir saistīta ar vainīgā personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai materiālā rakstura ierobežojumiem. Kriminālsodi un noziedzīgi nodarījumi, par kuriem šie sodi tiek uzlikti, ir paredzēti Krimināllikumā. Piemēram, Krimināllikuma 175. panta pirmā daļa. Zādzība: Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Civiltiesiskā atbildība izpaužas kā tiesībpārkāpēja pienākums atlīdzināt citai personai nodarītos zaudējumus. Civiltiesiskie pārkāpumi ir pienākumu, kas izriet no līguma, nepildīšana, nelikumīgu darījumu noslēgšana u.c., tāpēc šis juridiskās atbildības veids paredz ar pārkāpumu nodarīto mantiskā rakstura zaudējumu atlīdzināšanu, neizpildītā pienākuma piespiedu izpildīšanu. Piemēram, nesamaksātā parāda, līgumsoda, kavējuma naudas piedzīšana, darījuma atzīšana par spēkā neesošu.
Administratīvā atbildība ir juridiskā atbildība, kas izpaužas administratīvo sodu piemērošanas veidā pret personām, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus. Piemēram, administratīvais pārkāpums ir pasažieru braukšana bez biļetes transportlīdzeklī, darba devēja darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā ar darbinieku u.c.
Disciplinārā atbildība rodas, personām pārkāpjot darba kārtību, dienesta, mācību disciplīnu. Disciplinārā piespiešana izpaužas, piemēram, kā piezīme, rājiens, atlaišana no darba u.c.
…
