Tiesību akts ir juridiska rakstura dokuments, ko izdod kompetenti tiesību subjekti un kas satur juridiskās tiesības un pienākumus. Tiesību akts iedalās normatīvajā tiesību aktā, kas satur TN, kā arī individuālajā tiesību aktā (spriedums, lēmums, u.c. tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība). Tātad tiesību akts var saturēt gan individuālu konkrēta gadījuma tiesisko attiecību regulējumu, gan vispārpiemērojamus uzvedības priekšrakstus. Tiesību akts, kas satur vispārējus uzvedības priekšrakstus un ir piemērojams vairākkārt, tiek saukts par NA. ‘Normatīvais’ nozīmē normu saturošs.
Normatīvais tiesību akts ir rakstveida juridisks akts, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur TN (vispārobligātus uzvedības noteikumus). Jēdziens ir ļoti plašs, pie NA pieder satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c. NA var būt iekšēji vai ārēji. Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā NA piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, MK noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un ES (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie NA (APL 1.pants V-VI daļas). Normatīvie tiesību akti pēc definīcijas ir abstrakti un nenorāda konkrētu adresātu, to saistošais spēks ir erga omnes (saistošs visiem). Tā kā NA nav radīts kādu īpašu tiesisku attiecību noregulēšanai, to ir iespējams piemērot vairākkārt. Normatīvos tiesību aktus izdod likumdevējs un izpildvara. Par NA paveidu ir atzīstami normatīvie līgumi – tiesību akts, kas satur TN (piem.Starptautiskie līgumi). Atšķirībā no likumiem u.c. NA normatīvos līgumus rada vidi vai vaitāki tiesību subjekti. Pie normatīvajiem tiesību aktiem ir pieskaitāma arī daļa no TA, ar kuriem tiek iztulkotas spēkā esošās TN. Jāatzīmē, ka praksē nereti var sastapt jauktus tiesību aktus, kuri ietver sevī gan TN, gan konkrētus, individuālus priekšrakstus.
NA pazīmes: 1) valsts noteikti; 2) vispārēja rakstura; 3) obligāti uzvedības noteikumi; 4) NA juridiskais spēks; 5) NA spēks attiecas uz attiecību veidu; 6) adresēti jebkuram; 7) var tikt piemēroti vairākkārtīgi; 8) ir noteikti NA veidi, kas var izdot, kārtība.…
