Tās tiesību filozofijas sākotne ar tai raksturīgo ētisko taisnīguma izpratni skaidri saskatāma Senajā Grieķijā. To iezīmē Pitagors ar izteikto atziņu, ka taisnīgums pauž harmoniju, kalpo labam un taisnam, bet ne sliktam un līkam. Šo līniju tālāk turpināja Sokrāts un Aristotelis, izstrādājot taisnīguma kritērijus kā morālā jomā, tā arī attiecībā pret likumiem un valsti. Augsto juridisko tehniku un civiltiesības kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas aizguva no Senās Romas. Romas pilsoņu līdztiesība, stājoties privāttiesiskās attiecībās, kļuva par pamatu, uz kura attīstījās ne tikai romiešu, bet arī vēlāko laiku tiesības Eiropā. Sakarā ar antīkās kultūras atdzimšanu 12-13gs sāka atjaunoties tiesību ideja. Boloņas universitātē 1088.gadā tika izveidota pirmā romiešu tiesību skola. Universitātes tiesības tika uzskatītas kā sociālās kārtības modulis kā tas kam jābūt, ne tik daudz kā tas kas ir. No šīm atziņām vēlāk izveidojās dabisko tiesību skola, ieguva fundamentālu nozīmi romāņu- ģermāņu tiesību saturā. Vēstures gaitā romāņu- ģermāņu tiesības attīstās, aptver jaunas teritorijas un ap 18.gs kļūst par visas Eiropas vērtību, izņemot Angliju. Nāciju un nacionālā valstiskuma izveidošanās šajās tiesībās ieviesa tiesiskā nacionālisma elementus. Šis process noslēdzās ar nacionālās likumdošanas, nacionālā kodeksa izstrādi.
Romiešu- ģermāņu tiesības mūsdienās ir tālu pāraugušas Eiropas robežas. Tās izplatījušās visā Latīņamerikā, ievērojamā āfrikas daļā, Tuvo Austrumu valstīs, āzijas kontinentā- Japānā, Dienvidkorejā, Taivānā, Taizemē, Indonēzijā. Šī ekspancija daļēji izskaidrojama kā kolonizācijas procesa rezultāts, daļēji kā to iespēju izmantošana, ko dod šo tiesību filozofiski teorētiskā koncepcija, juridiskā tehnika, kodifikācija un normu piemērošanas metodoloģija. Mūsdienu romāņu-ģērmāņu tiesību demokrātiskās tradīcijas ir papildinātas ar reālām ES idejām, kas ved valstu tiesību integrācijā. Šodien var arī runāt par jaunu attīstības posmu, kas iezīmējās ar nacionālo tiesību tuvināšanos un unifikāciju, un vispāreiropiskas tiesību sistēmas radīšanu.…
