14. XIX gs. saistību tiesības (kalpošanas tiesības, Rūpniecības likums).
Saistību tiesības(prasījuma, prasību)
Prasījuma tiesības- tādas tiesības, uz kuru pamata 1 personai- parādniekam jāizdara par labu otrai personai- kreditoram zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība.
Prasījuma tiesības nodibinājās:
1. ar tiesisku darījumu
2. ar neatļautu darbību(deliktu) piemēram, zādzību
3. saskaņā ar likumu: a) tīšs kaitējums:b) rupja neuzmanība
c) viegla neuzmanība d)visvieglākā neuzmanība
Nevienam nav jāatbild par to, ko sauc par nepārvaramu varu(dabas katastrofas u.c )
Darījumi:
1. Līgums
2. Apsolījums
Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība zināmu tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Līgumi:
Pirkuma
Nomas
Kalpošans- dienēšanas
Veidojas jauna tiesību nozare- darba tiesības.
Darba tiesību vēsturisks evolūcijas virzītājspēks bija bērnu, jauniešu un sieviešu darba spēka aizsardzība un darba laika pakāpeniska samazināšana.
1845. gadā tiek aizliegts zemes atiecības noformēt mutiski.
Tiek izdalīti 2 veidu līgumi: īstermiņa(6-12 gadi) un ilgtermiņa (12-50gadi)
Darba tiesību ģenēze.
Darba tiesību aizsardzība- tiek ierobežota gribas brīvība darba līgumos.
Darba līguma noslēgšanas veids:
- rakstiski
-mutiski + 2 liecinieki
- mutiski + rokas nauda
Līgumu veidi:1. uz gadu;2. uz nenoteiktu laiku
2. gabaldarbu( noteiktu darbu padarīšanai)
Darba laiks:
19. gs sākumā darba laiks- 12h diennaktī, 19. gs beigās to samazina līdz 11,5 h, bērniem- līdz 8h
Ja 19. gs pirmajā pusē darbaspējas minimālais vecums bija 5 gadi un normāls- 18 gadi, tad 19. gs beigās minimālais vecums ir 12 gadi. Galvenā teikšana pār bērnu ir tēvam un parasti tēvs bijis tas, kurš vienojas ar darba devēju par sava bērna nodarbināšanu.
15. Tirdzniecības tiesības (Akciju sabiedrība, artelis Krievijas impērijā un civiltiesiska sabiedrība BVLK III daļas izpratnē).
Artelis bija viena no kolektīvās saimniekošanas formām PSRS. Lauksaimniecības arteļu kopīpašumā bija zeme un ražošanas pamatlīdzekļi (darba lopi, vaislas lopi, tehnika, iekārtas, saimnieciskās būves). Arteļu dalībnieku personīgajā īpašumā palika dzīvojamās mājas un piemājas saimniecība (tai skaitā lopi). Šo īpašumu apjomus parasti noteica arteļa nolikums. Ienākumi tika sadalīti atkarībā no ieguldītā darba. Pēc šī principa 1940. gadu otrajā pusē tika organizēti pirmie kolhozi Latvijā.
…
