Tiesību zinātne jeb jurisprudence ir zinātne par tiesībām un valsti. Tiesību zinātne pētī tiesības kā sabiedrības vadības institūtu; sabiedrības politiskās sistēmas un valsts organizācijas un darbības tiesību formas.
Tiesību zinātne ir humanitāra – prāta zinātne. Tās uzdevums ir tiesību izpēte, mērķis - pilnīgāk atklāt tiesību saturu. Tz daļēji iekļaujas socioloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā zinātnēs. Tiesību jēdziens no tiesību un filozofijas viedokļa ir sarežģīts.
TIESĪBAS ir valsts nodrošināts brīvības mērs, kas funkcionē vispārobligātā formā, norobežojot indivīdu intereses. Tiesības eksistē dažādos līmeņos un caurauž visu sabiedrības dzīvi. Tiek pieņemts ļoti daudz jaunu likumu. Šo procesu var vērtēt kā „normu plūdus”. Tiesību nozīme un sarežģītība arvien pieaug. Tas sekmē tiesību zinātnes attīstību.
Tiesību zinātne sadalījusies vairākās apakšnozarēs. Piem.: juridisko metožu mācība, tiesību dogmatika, filozofija, teorija, vēsture, socioloģija, salīdzināšana, politoloģija u.c. Tās visas pēta tiesības un nodrošina to tālāku attīstību. Lai šīs apakšnozares atšķirtu, jānoskaidro ko katra no tām pēta.
Juridisko metožu mācība atklāj un pēta zināšanas, kas nepieciešamas katram tiesību piemērotājam – kā atrast vajadzīgo tiesību normu, kā panākt taisnīgu un tiesisku rezultātu.
Tiesību dogmatika ir formālās loģikas likumu un kārtulu, kā arī speciālo paņēmienu izmantošana, lai izzinātu, pilnveidotu un sistematizētu spēkā esošās tiesību normas un tās pareizi realizētu. Tās objekts ir tiesību normas.
Tiesību teorija ir teorētiska zinātne. Tās priekšmets ir tiesību rašanās, attīstība un funkcionēšanas likumsakarības. Tiesību teorija ir arī metodoloģiska zinātne, tās potenciāls izpaužas JĒDZIENOS.
Tiesību vēsture pēta to attīstību, lai vieglāk varētu izprast mūsdienu tiesības. Pēta iepriekšējo laikmetu tiesības. Vēstures zināšanas noder arī noskaidrojot tiesību normu saturu: var konstatēt kā un kādēļ norma radusies, kādi sociālie un ekonomiskie apstākļi ietekmēja tās rašanos.
Tiesību socioloģija pēta tiesību rašanās sociālos iemeslus, tiesību lomu sociālo procesu norisē, tiesību normu iedarbību, to spēku vai „bezspēcību”. Pēta kāds iespaids ir tiesību lietotāja sociālajai izcelsmei un piederībai sociālajai grupai uz viņa tiesību izpratni.
Tiesību salīdzināšana izpaužas kā divu vai vairāku objektu kopīgo īpašību izzināšana. Lai izdarītu secinājumus par šī objekta veida tipiskajām īpašībām un zināšanu iegūšana par objektu, izmantojot zināšanas par līdzīgu objektu īpašībām.…
