Likumi ir nepieciešami katrā sabiedrībā, tāpēc likumu jaunrade ir ļoti svarīga, lai dēļ nepareizi sastādītiem likumiem nerastos pārpratumi, vai būtu iespēja izvairīties no likuma pildīšanas, kādu nepilnību dēļ. Tādēļ normatīvajiem aktu jaunradei ir noteikti vairāki pamatprincipi, kuru ir jāievēro radot jaunus likumus. Pēc vienas teorijas, tādi ir 4 pamatprincipi – demokrātisms(un humānisms), likumība, zinātniskums un rūpība.1
Pirmkārt, demokrātisms kā pamatprincips normatīvo aktu jaunradē ir tāpēc, ka „normatīvais akts regulē sabiedriskās attiecības un tādēļ ir būtiski svarīgi, lai normatīvā akta sagatavošanas akta procedūra būtu demokrātiska, atklāta, iesaistot šajā procesā ieinteresētās personas un institūcijas.”2, kā arī šī principa ievērošana garantē ieinteresēto personu un institūciju zināšanas par attiecīgo likumu, maksimizē attiecīgo personu iesaistīšanos likuma izstrādē, palielinot likuma iespējamo ievērošanu.3 Manuprāt, šī likumu jaunrades izstrādes pamatprincipa ievērošana, nodrošina starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas valsts institūcijām, tādejādi, palielinot iespējamo investīciju apjomu no citu valstu uzņēmējiem un starptautiskām organizācijām.
Otrkārt, likumība ir kā viens no pamatprincipiem likumu jaunradē. Likumiem jābūt radītiem, ievērojot, augstāka juridiskā spēka likumus un normatīvos aktus – LR Satversmi, ES regulas un direktīvus un starptautiskos likumus, kurus ir ratificējusi Latvijas valsts4, kā arī „izstrādātājs nedrīkst paļauties uz to, ka pastāv konstitucionālās uzraudzības institūcijas, kas var labot pieļautās kļūdas”5, tas nozīmē, ka ievērojot šo pamatprincipu, tiek samazināts darbs, laika apjoms un izmaksas, kuras kādas paviršības vai kļūdas dēļ rastos valsts augstāka juridiskā spēka institūcijai, piemēram, LR Satversmes tiesai. …
