Galvenās metodes
Priekšstati par izzināšanas metodēm kriminālistikā mainījušies atbilstoši noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesa formulējumam un pasaules uzskatam izzināšanas procesā. Pētot Rietumvalstu literatūru jautājumā par kriminālistikas metodēm, secināms, ka lielākā vērība tiek pievērsta praktiskās darbības metodēm, īpaši kriminālistiskās tehnikas jomā, tomēr arvien biežāk pieminēta arī zinātniskā metode, izraisot apjukumu praktiskajos darbiniekos. Rietumvalstu autori, piemēram, amerikāņu kriminālists Ričards Saferšteins (Richard Saferstein), Džejs Sīgels (Jay A.Siegel), Kristofers Loless (Christopher Lawless), Keita Inmana (Keith Inman), u. c., neuzsver kriminālistikas saistību ar vienu – komunistisko ideoloģiju, kā tas bija padomju kriminālistikā, par kuras pamatu tika pasludināts vienīgi marksistiskais pasaules uzskats. Rietumvalstu kriminālistiskajā literatūrā zinātne tiek aprakstīta kā specifiskas zināšanas, kas iegūtas apkopojot faktus, kas iegūti izmantojot zinātnisko metodi, t. i., zināšanu iegūšana caur informācijas ieguves un pārbaudes (eksperimentēšanas) dinamisko procesu. Kriminālistikas kā zinātnes metodes iedalāmas divās grupās: vispārējās izzināšanas metodes (empīriskās, teorētiskās, loģiskās, matemātiskās metodes) un sevišķās izzināšanas metodes (kriminālistiskā identifikācija, kriminālistiskā diagnostika, kriminālistiskā klasifikācija).
Kriminālistikas attīstības pamatvirzieni
Ņemot vērā kriminālistisko zināšanu veidošanās vēsturiskās tendences, izšķir divus kriminālistikas attīstības pamatvirzienus: virziens, kurā tiktu apkopota un sistematizēta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas pieredze, izmantojot zinātniskās metodes un līdzekļus, ar mērķi izstrādāt efektīvākus līdzekļus un paņēmienus mūsdienu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, t. i., tikai utilitāra (praktiski izmantojama) attieksme pret zinātniskām zināšanām; virziens, kurā ar mērķi aprakstīt un izskaidrot ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu saistīto īstenības jomu tiktu veikts mērķtiecīgs darbs kriminālistikas teorijas veidošanā. Šis virziens vērsts uz zinātnisku zinā¬šanu pilnveidošanu krimināltiesību piemērošanā.
…
