Ražošanas resursu tirgū ietilpst šādi specifiski tirgi: dabas resursu (tajā skaitā zemes tirgū), darbaspēku tirgū, kapitāla tirgū, uzņēmēj spēju tirgū. Kaut gan runa ir par vienota tirgus sastāvdaļām, katram no šiem četriem tirgiem ir savas konkrētas īpatnības, kā arī daudz kopēju pazīmju. Šīs konkrētās īpatnības ievēro gan valsts institūcijas, gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības. Analizējot ražošanas resursu tirgu vislielāko uzmanību ir jāpievērš cenai. Apskatīsim svarīgākās šī tirgus īpatnības: darbojās tirgus ekonomikai raksturīgais cenu veidošanās līdzsvara mehānisms, kā arī ikviens uzņēmējs cenšas savas ražošanas izmaksas minimizēt, peļņu maksimizēt, respektīvi, savu produkciju pārdot par augstāku cenu un iegādāties ražošanas resursus par iespējami zemāku cenu, iespējamais kompromiss cenu jomā starp pircēju un pārdevēju, resursu pieprasījumam ir pastiprināts pieprasījums, kas ir atkarīgs no reāla patēriņa priekšmetu utt. atdeves, kā arī pieprasījumu ietekmē alternatīvās izmaksas, pieprasījuma apjoms ir saistīts ar ieņēmumu un izdevumu starpību.
Saskaņā ar visām ražošanas resursu tirgus īpatnībām, izriet, ka uzņēmējam, lai viņš sasniegtu sev vēlamo rezultātu, saskaras ar vairākiem nozīmīgiem ierobežojumiem.…