Oficiālajās pieņemšanās var uzsaukt tostus un teikt runas. Atkarībā no etiķetes prakses runas saka brokastu vai pusdienu sākumā vai beigās, pēc deserta, kad visiem viesiem ir saliets šampanietis. Sekojot vietējai etiķetes praksei, Tostus saka stāvot kājās vai nepieceļoties no vietas.
Ja paredzēta runa vai tostu apmaiņa, tad uzņemošā puse informē visus par uzstāšanās saturu, ali viņš varētu sagatavo atbildi. Pieņemšanās par godu augstam ārzemju viesim arī atbildi sūta iepriekš. Daudzās valstīs pastāv kārtība, ka abas runas tiek teiktas vienā valodā, vēlams – goda viesa valodā.
Pēdējā laikā oficiālajās pieņemšanās kļuvis par normu nolasīt iepriekš sagatavotu runas tekstu. Runas tekstu savlaicīgi pārtulko, pavairo, un tas ir atrodas katra viesa vietā pie galda.
Tosta forma ir brīva, bet tā saturā noteikti ir jāietver:
Apsveikums goda viesim;
Galvenā daļā, kurā aprakstīta situācija, kas kļuvusi par satikšanās iemeslu;
Noslēguma izteikumi ar panākumu, laimes, uzplaukuma vēlējumiem godājamiem visiem, goda viesa pavadoņiem, viņa valstij un tautai.
Atbildes forma tāpat ir brīva, bet tajā noteikti it jābūt:
Pateicībai par viesmīlīgo pieņemšanu un draudzīgo jūtu abpusīguma apliecinājumu;
Galvenajai daļai, kurā aprakstīta situācija, kas kļuvusi par satikšanās iemeslu;
Laba vēlējumiem valsts galvai, delegācijai, viesiem, uzplaukuma vēlējumiem valstij un tautai.…
