Totalitāro valstu iespaida un starptautiskā saspīlējuma pieauguma periods 30.gados

Totalitārisms komunistiskajā Krievijā. Pēc 1917. gada revolūcijas boļševiki bija spiesti ķerties pie kardinālām un nereti nežēlīgām administratīvi politiskām metodēm. Ļeņins pierādīja, ka ir ne vien spējīgs stratēģis, bet arī apdāvināts organizators un politiķis.
Lēmumu pieņemšanas gaitā Ļeņins labprāt iesaistījās diskusijās, tomēr, kad apspriedes ir galā, lēmums bez iebildumiem īstenojams.
Ļeņins spēcīgākais un vērtīgākais palīgs bija Ļevs Trockis. 1917. gada aprīlī Trockis ieradās Krievijā un sāka plānot Pagaidu valdības, vēlāk arī paša Kerenska gāšanu. Ļeņina vadītajā valdībā viņš pildīja ārlietu ministra, pēcāk – kara ministra pienākumus.
1922. gadā boļševikiem bija izdevies stabilizēt valsts robežas, lai gan tas bija prasījis upurus – daļa bijušās Krievijas teritorijas bija jāatdod somiem, Baltijas valstīm Latvija un Igaunijai, kā arī Polijai un Rumānijai.
Pilsoņu kara gados valstī iestājās pilnīgs ekonomikas sabrukums.…