Fašisms- politiska mācība un kustība, radusies 20.gs. sākumā Itālijā. Kapitālistiskās sabiedrības spontanitātes izraisītās pretrunas fašismā tiecas atrisināt vai apslāpēt ar teroristiskām valdīšanas metodēm, pakļaujot visu sabiedrību stingrai militarizētai organizācijai un disciplīnai, centralizēti reglamentējot sabiedrības saimniecisko un garīgo dzīvi, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību. Fašismam raksturīgs misticisms, ksenofobija, vadoņa kults, masu apziņas manipulācija. Viens no totalitārisma paveidiem. Ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla spriedumu fašisms atzīts par noziedzīgu, aizliedzot fašistisku ideju izplatīšanu un organizāciju dibināšanu.
Nacionālisms- savas nācijas nozīmes un interešu pārspīlēšana un citu noniecināšana. Nacionālo vērtību uzskatīšana par svarīgākajām visu sabiedrisko vērtību kopumā, rūpes par nācijas un tās īpatnību saglabāšanu. Visu sabiedrisko parādību un procesu vienpusīga skatīšana un skaidrošana caur nacionālo procesu un nacionālo interešu prizmu.
Sociālisms- sabiedriskā iekārta, kas tirgus saimniecības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novērš ar kopsabiedriskās nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu.
Tātad nacionālsociālisms ir parādība, kad valsts iekārta piespiež visiem izveidot kopsabiedrības komūnu, kura balstīta uz nacionālisma ideju. Nācijas vārdā un veiksmīgākas valsts attīstības vārdā sabiedrībai ir jāapvienojas sava labuma dēļ.…