Kopš 1620. gada, kad Snellius attīstīja ideju par triangulāciju, tā ir plaši pielietota metode visā pasaulē. Tā veido pamatu, uz kura vairums starptautisko un valstisko mērījumu tiek veikti. Triangulācijas metode ģeodēzijā ir diezgan cieši saistīta ar matemātiku. Tā sakabina sistēmā trīsstūrus un četrstūrus, izveidojot starp tiem punktus, starp zonām numurus, tos atzīmējot plānā. Triangulācija sastāv no leņķu mērīšanas trīsstūru sistēmā. Ja trīsstūrim precīzi nomērīta viena mala un abi leņķi malas katrā pusē, tad abas nezināmās malas un atlikušo leņķi var aprēķināt. Normāli, visi leņķi katrā trīsstūrī ir nomērīti ar kļūdām līdz minimumam un sniedz datus aprēķiniem precīzākiem datiem. Kopumā varētu teikt, ka par triangulāciju jeb triangulācijas tīklu vai triangulācijas metodi sauc trīsstūru sistēmu, ar kuru pārklāta uzmērījamā teritorija. Šie punkti ir novietoti uz tādām vietām kā stabiem pauguru virsotnēs, uz Baznīcas torņiem un citiem augstiem punktiem, jo prasības ir pēc iespējas precīzākas.
…