Eiropas Savienība saglabā un attīsta vienotību daudzveidībā, bet neregulē nacionālās kultūras. Līdz ar savu bagātību - nacionālajām kultūrām - un daudzkultūru sabiedrību Eiropas Savienība nezaudē vienojošo garīgās un tiesiskās kultūras pamatu. Tas veidojies, sākot jau ar Senās Grieķijas pilsētu demokrātijas - mūsdienu demokrātijas šūpuŗa - un romiešu tiesībām, kas izplatījās visā Romas impērijas teritorijā, iekŗaujot arī Latviju. Sākotnēji galvenokārt latīniskā kristietība ietekmēja brīvas konstitucionālas un tiesiskas valsts, varas dalījuma un sociāli atbildīgas tirgus saimniecības izveidošanos mūsdienu Eiropas Savienības teritorijā.
Pie Rietumeiropā izaugušā kopējā Eiropas garīgā mantojuma noteikti pieder cilvēka kā indivīda un kā personas cieņa. Tāpat šajā mantojumā ietilpst vairākkārtējā divdabība: brīvība un atbildība, tiesības un pienākumi, tiesiskums un taisnīgums. Tieši Eiropas garīgais mantojums ir:
pilsoņa un cilvēka tiesības,
vienlīdzība likuma priekšā,
atteikšanās no vardarbības,
augsta ģimenes vieta vērtību sistēmā,
darbs kā dzīves uzdevums un kā pamats valstiskai un sabiedriskai rīcībai,
subsidiaritātes princips - augstākā līmenī nodot tikai tādus uzdevumus, ko nevar paveikt ar paša un tuvākās apkaimes spēkiem.
Gadsimtu gaitā Eiropa no (c)eogrāfiska jēdziena ir pārvērtusies par civilizāciju. To raksturo ne tikai kopīga eiropeiska apziņa ārēju apdraudējumu dēŗ, bet arī kopīga Eiropas pretošanās tās vai citas Eiropas valsts hegemoniāliem (varas uzurpācijas) centieniem. Tas izpaudās jau pret Napoleona, vēlāk pret nacistu un padomju politiku. Pilsētu un pilsoņu noteicošā loma, antīkās Grieķijas un Romas, kristietības un ebreju kultūras sakausējums (ar vienu Dievu, personas jēdzienu, tiesiskuma un sociālajiem principiem) ir kopīga Eiropas iezīme. Turklāt visai Eiropai ir kopīgi mākslas, arhitektūras, mūzikas, literatūras un filozofijas laikmeti, kuri sākušies dažādās Eiropas vietās, nevis allaž no viena centra.
Eiropas tautu nacionālās kultūras caurauž šis Eiropas garīgais mantojums, un Eiropas kultūra savukārt nav nekas cits kā nacionālo kultūru kopums. Tieši kultūra veido katras Eiropas tautas kodolu, vēsturisko dziŗumu un kolektīvo identitāti jeb patību. -ādā izpratnē veidota arī pirmā Eiropas Savienības kultūras ietvara programma 2000. - 2004. gadam, par prioritātēm nosakot informācijas sabiedrību, nodarbinātību un sociālo satvaru - lai kopīgiem spēkiem ieviestu jaunās komunikācijas un informācijas tehnolo(c)ijas kā nākotnes kultūras instrumentus.…
