Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš sākumā bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem- katolicismu un protestantismu, taču vēlāk tas izvērtās par karu, kurā dalībnieki cīnījās par spēku samēra izmaiņām Eiropas politikā. Tas aizsākās 1618.gadā Prāgā, Vācu Romas impērijas iekšējo konfliktu dēļ un ilga līdz 1648.gadam.Trīsdesmitgadu karš sastāvēja no 4 posmiem.
Pirmais bija t.s. Čehijas posms. Izšķirošajā kaujā pie Baltā kalna Prāgas tuvumā uzvarēja Katoļu līgas karaspēks Bavārijas Maksimiliāna karavadoņa Johana Tilli vadībā. Sacelšanās vadoņus sodīja ar nāvi, dumpinieku valdījumus atdeva katoļu dižciltīgajiem, kuri bija saglabājuši uzticību ķeizaram, kūrfirstu titulu atņēma Pfalcas firstiem un atdeva Bavārijas hercogiem, Čehijā uzsāka pretreformāciju. Šķita, ka katoļu partija guvusi uzvaru.
Drīz sākās otrais t.s. dāņu posms karā. Karš pārauga impērijas robežas. Dānija, nodrošinājusies ar Holandes un Anglijas materiālo atbalstu, iebruka Ziemeļvācijā, lai aizstāvētu turienes ticības brāļus un atgrieztu Hābsburgus no Baltijas jūras krastiem.…