Trojas karš - mīts, nozīme, izpēte mūsdienās

Saskaņā ar mītu Trojas karu uzsāka grieķi, kad Trojas valdnieka Priāma dēls Parīds nolaupīja Spartas valdnieka Menelāja skaisto sievu Helēnu. Menelāja brālis Mikēnu valdnieks Agamemnons sapulcēja ahaju (grieķu) karaspēku, devās karagājienā uz Troju un aplenca to. Grieķu aplenkums ilga desmit gadus. Visbeidzot grieķiem izdevās ieņemt pilsētu ar viltu: Odisejs ieteica grieķiem izgatavot lielu koka zirgu (mīts par Trojas zirgu), kurā paslēptos grieķu karavīri. Trojieši ieveda zirgu pilsētā, no tā naktī izkāpa grieķu karavīri un atvēra vārtus savam karaspēkam. Grieķu karaspēks nopostīja Troju, nogalinot lielāko daļu tās iedzīvotājus. Taču arī paši grieķi ilgajā karā bija zaudējuši lielu daļu karaspēka.

Kara izcelšanās apstākļi

Galvenais iekarošanas mērķis bija varenākā Troādas pilsēta Troja. Tajā valdīja jau pieminētais Priāms ar sievu Hekabi. Parīs, kā jau minēts, bija valdnieka dēls, kurš saskanāā ar valdnieces sapni, tika atstāts zvēriem saplosīšanai, tomēr tika izglābts un viņu uzaudzināja zemnieks. Jau jaunībā parādījies gudrību un valdnieka garu
Pati kara izcelšanās saistīta ar ti, ka mīlas dieve Afrodīte kūdīja Parīdu doties pie Menelāja. Helena, Menelāja meita, bija skaistākā sieviete Grieķijā. Mīlas dieve iedvesa viņam kvēlas jūtas pret Helenu, aizvilināja viņu uz Troju. …