Tuberkuloze – vispārēja cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība. To ierosina tuberkulozes mikrobaktērija, ko 1882.gadā atklājis vācu ārst R.Kohs. Dažas mikrobaktērijas cilvēkam var ierosināt tuberkulozei līdzīgu slimību – mikrobakteriozi. Tuberkulozei raksturīgas specifiskas iekaisuma pārmaiņas, kam bieži ir sīku pauguriņu veids. Tuberkulozes galvenās procesa lokalizācijas vietas ir plaušas, balsene, limfmezgli, locītavas, kauli, nieres, dzimumorgāni, āda, acis. Ģeneralizēta tuberkulozes forma, kur tiek bojāti gandrīz visi orgāni, sastopama reti.
Tuberkulozes mikrobaktērijai ir 0.8 – 5mikrometri garas un 0.2 – 0.5mikrometri platas nūjiņas veids. Lai normāli vairotos un augtu, tai vajadzīgs daudz skābekļa, tomēr tā var dzīvot un vairoties arī vidē, kurā skābekļa ir maz. Vislabāk tuberkulozes mikrobaktērija vairojas vidē , kuras temperatūra ir 37o – 38o, bet neaiziet bojā arī ļoti temperatūrā, viršanas temperatūrā baktērija iet bojā 1minūtes laikā, bet 80o temperatūrā 5minūšu laikā. Tiešie saules stari iznīcina tuberkulozes mikrobaktēriju 1 –1½ stundas laikā, bet tumsā, mitrumā un aukstumā tās dzīvotspēja var saglabāties ļoti ilgi. Strauji un efektīvi to iznīcina hloru saturošie dezinfekcijas līdzekļi.
Infekcijas avots ir slims cilvēks, retāk dzīvnieks. Tuberkulozes mikrobaktērija var izplatīties ar jebkuriem slimnieka izdalījumiem. tomēr cilvēki inficējas, galvenokārt, ar ieelpoto gaisu. Slimniekam runājot un klepojot, sīki krēpu pilieni izsmidzinas apkārtējā gaisā, ko ieelpo veseli cilvēki(pilieninfekcija). Bez tam, krēpām nonākot apkārtējā vidē uz priekšmetiem, tās ātri izžūst, pārvēršas inficētos putekļos(putekļinfekcija). Sevišķi bīstams infekcijas avots ir slimnieka veļa un gultas piederumi. Ar tuberkulozi var inficēties, arī lietojot uzturā no slima dzīvnieka iegūtus produktus. Teorētiski ar tuberkulozi var inficēties arī caur placentu, bet praktiski šim inficēšanās ceļam nav nozīmes.
Inficēšanās ar tuberkulozes mikrobaktērijām vēl nenozīmē saslimšanu: iekļūstot organismā ar ieelpoto gaisu vai uzturu, tās caur plaušu alveolu vai gremošanas trakta gļotādu nonāk limfatiskajā un asinsrites sistēmā, izraisot organisma aizsargreakciju. Ja tuberkulozes ierosinātājs iekļūsts lielā daudzumā vai atkārtoti un organisma dabiskā pretestība tuberkulozes infekcijai nav pietiekama un nav arī mākslīgi radītās imunitātes, veidojas primārais tuberkulozes perēklis. Primārais tuberkulozes perēklis 80-85% gadījumu veidojas plaušās. Pārējos orgānos tas sastopams retāk – tad, kad šī orgāna pretestība infekcijai samazinās kādas senākas traumas, slim
ības vai attiecīgas iedzimtības dēļ.
Veidojoties primārajam perēklim, organismā noris komplicētas vispērējas reakcijas un tas iegūst specifisku imunitāti. Par to, ka tuberkulozās infekcijas rezultātā ir mainījusies organisma reakcija, var spriest pēc alerģiskajām reakcijām – no negatīvām tās kļūsts pozitīvas. Pēc primārās inficēšanās ar tuberkulozi saslimšana notiek 1-2% gadījumu, bet turpmākajā mūža gaitā inficētie cilvēki saslimsts ar tuberkulozi 5-10% gadījumu. lai inficētais cilvēks saslimtu ar tuberkulozi, nav nepieciešama atkārtota inficēšanās, jo tuberkulozes mikrobaktērijas saglabā dzīvotspēju cilvēka organismā visu viņa mūžu. Šīs “snaudošās” baktērijas aktivējas, samazinoties organisma pretestībai, piemēram, pēc pārciestām slimībām, vecumā.
Plaušu tuberkuloze
…
